Lukašenko noliedz Baltkrievijas gatavošanos iesaistīties karā
Šīs nedēļas sākumā Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka ar Krieviju ir panākta vienošanās par Savienības valsts bruņoto spēku vienotā grupējuma izveidi. Šorīt Baltkrievijas teritorijā ieradās pirmie vilciena sastāvi gan ar krievu spēku bruņutehniku, gan karavīriem.
Kā norāda baltkrievu un krievu amatpersonas, šāda spēku ierašanās galvenokārt ir domāta tam, lai pastiprinātu Baltkrievijas robežas aizsardzību. Taču tā kā pēdējā laikā arvien biežāk izskan bažas par to, ka Krievija kārtējo reizi varētu izmantot Baltkrievijas teritoriju uzbrukumu veikšanai par mērķiem Ukrainā, aktīvi tiek apspriesta arī Baltkrievijas turpmākā iesaistīšanās karā.
Kā paziņojis Baltkrievijas pašpasludinātais prezidents Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija ne ar vienu nekaro un arī karot negrasās, taču ievainotie krievu un ukraiņu karavīri tiekot gan ārstēti, gan pabaroti.
Savukārt, runājot par turpmāko notikumu attīstības gaitu, intervijā amerikāņu raidsabiedrībai NBC Lukašenko paudis viedokli, ka pasaules pieeja konflikta risināšanai nav pareiza:
"Pasaule pašlaik ir aizņemta ar jautājumu – kurš ir vainīgs? Klausieties – pēc tam tiksim skaidrībā, kurš ir vainīgs. Katru dienu iet bojā cilvēki, tāpēc labāk pārtrauksim karu un vienosimies. Pēc tam jau varēsim skaidrot, kuram taisnība un kurš vainīgs. Mēs jau sākām sarunu procesu, taču tas apstājās. Zelenskim aizliedza turpināt sarunas. Kurš? Uzminiet paši! Viņš nav pastāvīgs. Šodien tiek iemesta viltus informācija, viens otru apvaino – tas nav pareizais ceļš. Katru dienu iet bojā tūkstošiem cilvēku, tostarp civilie. Tā ir taisnība. Tāpēc galvenais ir apturēt šo konfliktu," skaidroja Lukašenko.
Savukārt, atbildot uz jautājumu, kā ir iespējams atbalstīt Krieviju laikā, kad izskan ziņas par masu apbedījumiem un citiem Krievijas pastrādātajiem noziegumiem, Lukašenko visu nosaucis par informatīvo karu.
Hersonā un Zaporižjas apgabalā gatavojas Ukrainas pretuzbrukumam
Tikmēr ļoti saspīlēta situācija saglabājas okupētajās un pseidoreferendumos par pievienošanos Krievijas federācijai paziņojušajās Hersonas un Zaporižjas apgabala teritorijās.
Ja Zaporižja, kura, starp citu, joprojām nav pilnīgā Krievijas kontrolē, vēl vakar tika pakļauta kārtējiem raķešu triecieniem, tad Hersonas apgabalā noskaņojums ir vēl trauksmaināks. Par spīti vietējo varas ielikteņu apgalvojumiem, ka situācija ir mierīga, iedzīvotāji tiek aicināti izmantot iespēju doties atpūtas braucienos uz Krieviju.
Baidoties no ukraiņu pretuzbrukuma pastiprināšanās, okupācijas spēki ir sākuši izvest iedzīvotājus no Hersonas apgabala uz Krieviju. Ir saņemtas ziņas, ka piespiedu kārtā jau ir deportēti vairāki tūkstoši bērnu. Krievijas puse gan šādu rīcību sauc par bērnu glābšanu no ukraiņu apšaudēm, piebilstot ka aizvestie pašlaik atpūšas atpūtas namos un bērnu nometnēs.
Tikmēr rietumu analītiķi, gan arī ukraiņu mediji norāda, ka jau tuvākajā laikā varētu sākties Hersonas atbrīvošanas operācija. Ukrainas bruņotie spēki par saviem plāniem gan joprojām klusē.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.
