Aptuveni 10 000 iedzīvotāju lielā Makariva ir viena no tām galvaspilsētai Kijivai visai tuvu esošajām pilsētām, kas smagi cietusi Krievijas armijas apšaudēs un uzbrukumos jau kara pirmajās dienās. Par to liecina arī sapostītie nami pilsētas centrā un nomalēs.
Smagi Krievijas armijas apšaudēs ir cietusi arī Makarivas slimnīca, kas līdz šim bijis nozīmīgs ārstniecības punkts reģionā. Un tieši tur gaidīja ierodamies sūtījumu no Latvijas, jo pašu spēkiem visu sapostīto nav iespējams atjaunot.
Kamēr LTV kopā ar slimnīcas darbiniekiem gaidīja latviešu vesto kravu, slimnīcas saimniecības daļas vadītājs Dmitro Gerasimenko laipni izvadāja pa gaiteņiem un korpusiem, izrādot postažu, kādu atstājis krievu armijas uzbrukums. Viņš stāstīja: “Logus izsita, mazliet jau savedām kārtībā. Bija apšaudes, mīnas, šāviņi, raķetes, viss bija. Pat tiešie trāpījumi. Lūk, arī caurumi sienās, dažus jau aiztaisījām.”
Februāra nogalē, jau karam sākoties, viss personāls atradies slimnīcā, bet tad nolēmuši steigšus evakuēties ar visiem pacientiem. Pēc tam slimnīcā ienākusi teritoriālā aizsardzība un aiztriekusi krievu karavīrus.
Kaujas bijušas briesmīgas, to Dmitro un kolēģi sapratuši, kad pēc gandrīz mēneša atgriezušies slimnīcā. Viņš stāstīja: “Jumts bija pilnībā izārdīts. Sākumā aizklājām ar plēvi, tagad esam jau pilnībā atjaunojuši. Postījumi katrā stāvā.”
Ko varējuši, paši savām rokām ir atjaunojuši un izremontējuši. Tagad, kamēr vasara un nav vajadzīga apkure, slimnīca daļēji ir atsākusi darbu. Dažās palātās ir pacienti. Jo cilvēkus arī karā piemeklē ikdienišķas kaites, bet klāt vēl nāk karavīri un mierīgie iedzīvotāji, kuri, piemēram, guvuši ievainojumus no mīnām, kuru Makarivas apkārtnes laukos ir daudz.
Slimnīcā strādā dažas ķirurģiskās zāles, liela daļa no tām ir izpostītas, un tieši ķirurģiskā nodaļa ir tā, kura ļoti gaida sūtījumu no Latvijas – logus, durvis, labošanas materiālus.
Vispirms ieradās palīdzības organizētājas, biedrības “Tavi draugi” brīvprātīgo grupa, tā teikt – zelta kodols, kas Ukrainai palīdz jau kopš kara sākuma.
“Šodien mēs uz slimnīcu atvedām ilgi gaidītu kravu, kas jau bija diezgan sen pasūtīta. Mēs atjaunojam Makarivas slimnīcas ķirurģijas nodaļu. Un, lai tā varētu funkcionēt, bija vajadzīgas pavisam elementāras lietas – ielikt atpakaļ logus, ielikt durvis, sataisīt sienas, respektīvi, savest telpas kārtībā, lai tur varētu sākties operācijas,” stāstīja biedrības pārstāvis Kaspars Bērziņš.
Drīz klāt bija arī pati kravas mašīna, kas pa ceļam piestājusi arī Ļvivā. Tur izkrautas gultas, ko nodos vietējām slimnīcām. Vedums lēni ieripoja pagalmā, kur asfaltā vēl redzamas lādiņu šķembu izrautas bedres. Ar kopīgiem spēkiem, kad palīgā nāca strādnieki un dakteri, saziedoto novietoja palīgtelpās, lai drīz varētu likt lietā.
Makarivas slimnīcai tas ir liels atspaids, bet ziedotājiem no Latvijas un pašiem brīvprātīgajiem – gandarījums.
“Laikam tā vajag. Priekš manis cilvēciski vajag,” komentēja brīvprātīgais Arnis. Savukārt Jānis uzsvēra: “Tā nelaime, kas Ukrainā, tā vēl būs ilgi, un bez tādas palīdzības kā brīvprātīgie tas būs ļoti ilgi un ļoti grūti.”
Kaspars norādīja: “Es domāju, ka mēs visi to uztveram, ka tā ir ne tikai Ukrainas, bet arī mūsu nelaime.”
Bez lielās kravas Ļvivai un Makarivai arī Černihivas slimnīcai no Latvijas nogādāti divi mikroautobusi ievainoto pārvadāšanai un cilvēku saziedotās paciņas.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
