Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs. 20. marts (teksta tiešraides arhīvs)

Krievijas karaspēks jau ceturto nedēļu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un izraisot civilpersonu bojāeju. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem un nodara ienaidniekiem būtiskus zaudējumus. Starptautiskā sabiedrība arvien pastiprina sankcijas un ar Krievijas izolēšanu cenšas ietekmēt Kremli, taču Putina sākto karu tas līdz šim nav apturējis.


20.03.2022 22.21

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons svētdien telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski solīja Ukrainai arī turpmāku militāru, ekonomisku un diplomātisku atbalstu.

Sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem Lielbritānija koordinēs atbalstu, lai stiprinātu Ukrainas aizsardzības spēkus.

Džonsons un Zelenskis bija vienisprātis, ka jāturpina sankciju spiediens uz Krieviju, kā arī abi nosodīja Putina režīmu par īstenotajiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem Ukrainā.


20.03.2022 21.12

Ukrainas dienvidos turpinās intensīva Mariupoles pilsētas apšaude, svētdien raidorganizācijai BBC teica reģionālās pašvaldības vadītājs Pavlo Kiriļenko. 

"Viņi [Krievijas spēki] turpina uzbrukt. Bombardēšana, gaisa triecieni un šaušana pilsētā ir pastāvīgi. Tagad pilsētā notiek cīņas," stāstīja Kiriļenko.

Krievijas armija izmanto jebkuru iespēju šaut uz neapbruņotiem civilajiem iedzīvotājiem, piemēram, brīvprātīgajiem, kuri palīdz cilvēku evakuācijā, teica Kiriļenko. Viņš atzina, ka evakuācijas veicēju vidū ir vairāki bojāgājušie. 


20.03.2022 20.10

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien videouzrunā Izraēlas parlamentam salīdzināja Ukrainā notiekošo ar Otro pasaules karu, vēlreiz atgādinot, ka tā nav nekāda militārā operācija, kā to sauc Krievija, jo tiek nogalināti nevainīgi civiliedzīvotāji. Zelenskis, kurš pēc tautības ir ebrejs, aicināja Izraēlu atbalstīt Ukrainu cīņā pret Krievijas okupantiem.

Zelenskis salīdzināja Krievijas rīcību un naratīvu ar nacistiskās Vācijas darbību Otrajā pasaules karā un jautāja, kādēļ Izraēla atšķirībā no daudzām Rietumu valstīm nav ieviesusi sankcijas pret Krieviju. 

Izraēla sevi pozicionē kā starpnieku Ukrainas un Krievijas konfliktā un izvairās no attiecību saasināšanas ar Krieviju. 


20.03.2022 19.23

Frontes līnija Ukrainā praktiski ir nekustīga, svētdien žurnālistiem teica Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Aleksejs Arestovičs. Pēc viņa teiktā, nevienai no karojošajām pusēm nav spēka panākt lūzumu pašreizējā situācijā kādā no pretstāves virzieniem.

Tādēļ puses aprobežojas ar taktiskām darbībām un koncentrē rezerves. 

Arestovičs informēja, ka Krievijas aviācija "praktiski nedarbojas" un raķešu triecieni praktiski ir aprimuši, vēstīja ziņu dienests "Meduza". 


20.03.2022 18.21

Nedēļas nogalē Ukrainā vistraģiskākās ziņas saņemtas no Luhanskas apgabala, kur Kreminnas pilsētā Krievijas bruņoto spēku pārstāvji no tanka apšaudījuši veco ļaužu pansionātu.

Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Gaidajs paziņojis, ka dzīvību zaudējuši vismaz 56 cilvēki, vēl 15 cilvēki nolaupīti.

Arī citās pilsētās turpinājušās apšaudes, kas visbiežāk ir tikušas vērstas pret dzīvojamajiem masīviem. 


20.03.2022 17.49

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā CNN svētdien teica, ka sarunās ar Krieviju kā neatkarīgai valstij nav iespējams piekāpties jautājumā par Ukrainas teritoriālo integritāti. 

Zelenskis pauda gatavību tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pat ja ir tikai niecīgas izredzes uz rezultatīvām sarunām. Ukrainas prezidents ir pārliecināts, ka neveiksme Ukrainas un Krievijas sarunās varētu novest pie Trešā pasaules kara. 

"Domāju, ka bez sarunām mēs nevarēsim pabeigt šo karu," uzsvēra Zelenskis.


20.03.2022 17.34

Sarkanā Krusta pārstāvji dara visu iespējamo, lai sasniegtu iedzīvotājus Krievijas spēku ielenktajā Mariupoles pilsētā, taču tas ir ļoti sarežģīts uzdevums, raidorganizācijai BBC teica Sarkanā Krusta pārstāvis Ļvivā Stīvs Makendrjūss.  Viņš atzina, ka ziņas no Mariupoles ir ļoti satraucošas, jo apmēram 350 000 cilvēku nav iespējams pamest pilsētu.

Palīdzību Sarkanais Krusts spēj nodrošināt vairākās vietās Ļvivā, bet bieži vien nav iespējams palīdzēt cilvēkiem viņu pašreizējā atrašanās vietā. 


20.03.2022 16.26

Krievijas īstenotā iebrukuma dēļ savas mājvietas ir bijuši spiesti pamest 10 miljoni Ukrainas iedzīvotāju, svētdien sociālajos medijos pavēstīja Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi. 

Jaunākie ANO dati liecina, ka bēgļu gaitās ir devusies aptuveni ceturtā daļa no visiem Ukrainas iedzīvotājiem. Līdz šim patvērumu citās valstīs ir meklējuši un atraduši gandrīz 3,4 miljoni bēgļu. 90 procenti no viņiem ir sievietes un bērni. 


20.03.2022 15.43

Vairākās Krievijas kontrolētajās Ukrainas pilsētās – Hersonā, Kahovkā un Berdjanskā – svētdien iedzīvotāji pulcējās protestos, kas bija miermīlīgi, un okupācijas spēki tos uzreiz neizklīdināja, informēja BBC. 

Izdevuma "Ukrayinska Pravda" publicētajā video redzami cilvēki Hersonā ar Ukrainas karogiem skandējot "Hersona ir Ukraina!"


20.03.2022 15.16

Romas pāvests Francisks svētdien uzrunā Vatikānā karu Ukrainā nosauca par nepamatotu bezjēdzīgu slepkavošanu un aicināja valstu vadītājus pārtraukt "atbaidošo karu".

"Vardarbīgā agresija pret Ukrainu diemžēl nesamazinās," pāvests teica tūkstošiem cilvēku Svētā Pētera laukumā. "Tā ir bezjēdzīga slepkavošana, kurā ik dienu notiek nogalināšana un atkārtojas nežēlīga vardarbība." 


20.03.2022 14.39

Divi Hārvarda Universitātes studenti ASV izveidojuši mājaslapu, kas palīdz daudzajiem tūkstošiem Ukrainas bēgļu atrast patvērumu jebkur pasaulē, kur vien viņiem ir gatavi piedāvāt drošu mājvietu, vēstīja CNN. Avi Šifmana un Marko Buršteina radīto mājaslapu aktīvi lieto arī Latvijā, daudziem piedāvājot palīdzību bēgļiem.

Cilvēki, kas piedāvā mājvietu, norāda savu kontaktinformāciju un mītnes atrašanās vietu, kas ļauj bēgļiem vienkārši sazināties. Kopš mājaslapas atklāšanas 3. martā tai ir jau vairāk nekā viens miljons lietotāju. Sociālajos medijos lapas veidotājiem pateicās arī Ukrainas valdība. 

Pēc starptautisku organizāciju aprēķiniem, no Ukrainas bēgļu gaitās ir devušies vairāk nekā trīs miljoni cilvēku. 


20.03.2022 13.55

Krievijas virsskaņas raķešu "Kinzhal" pielietošana Ukrainas karā jāuzskata par nopietnu draudu, kas prasa nekavējošu un nopietnu sabiedroto reakciju, svētdien Latvijas Televīzijā teica bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris un atvaļinātais pulkvedis Juris Dalbiņš. 

Virsskaņas nesējraķetes var aprīkot arī ar kodolgalviņām, un "Kinzhal" pielietošana Ukrainā jāuzskata par Krievijas nopietniem draudiem. Krievija tādējādi apliecina, ka tai ir iespēja pielietot kodolieročus ar raķetēm, kuru lielā lidojuma ātruma un parametru dēļ pretiniekam paliek ļoti mazs reakcijas laiks. 

Virsskaņas raķetes pirmoreiz tiek pielietotas reālā karā, tādēļ nevienam nav pieredzes pretdarbībai, paskaidroja Dalbiņš. Virsskaņas raķetes lido ar ātrumu, kas vismaz piecas reizes pārsniedz skaņas ātrumu, un atšķirībā no ballistiskajām raķetēm tās pārvietojas pa zemu trajektoriju un lidojumā var mainīt virzienu, tāpēc ir grūti pārtveramas.


20.03.2022 12.38

Krievijas bruņotie spēki veica otro uzbrukumu ar virsskaņas raķetēm pa mērķiem Ukrainā, par Krievijas Aizsardzības ministrijas teikto vēstīja BBC.

Trieciens bija vērsts pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām Mikolajivas apgabalā pie Konstantinivkas. 

ASV militārie eksperti sestdien apstiprināja, ka Krievija veikusi pirmo uzbrukumu ar virsskaņas raķetēm "Kinzhal". 


20.03.2022 11.38

Ukrainas pilsētā Harkivā, Krievijas artilērijas apšaudē iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas, svētdien vēstīja Ukrainas aģentūra "Ukrinform". 

Tūkstošiem ģimeņu Harkivā palikušas bez mājām, bet no apšaudēm iedzīvotāji slēpjas māju pagrabos. 

Harkivas policija pilsētas iedzīvotājiem izdala humāno palīdzību, palīdzot nodrošināt pārtiku, siltu apģērbu, medikamentus un higiēnas preces.


20.03.2022 10.51

Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas apšauda pilsētu teritorijas, svētdien vēstīja Lielbritānijas izlūkdienests. Austrumukrainā Krievijas armija turpina ielenkt vairākas pilsētas.

Pēdējās nedēļās Krievija guvusi minimālus panākumus Ukrainas pilsētu ieņemšanā, un sagaidāms, ka centienos ierobežot savus būtiskos zaudējumus Krievijas armija izmantos savu ieroču jaudu urbānās teritorijās, kas nozīmē turpmākus civiliedzīvotāju upurus, liecina izlūkdienesta ziņojums.


20.03.2022 10.28

Ukrainas bruņotie spēki svētdien informēja par Krievijas Melnās jūras karaflotes komandiera vietnieka Andreja Palija likvidēšanu. Atbildīgais par militāri politisko darbu flotē pirmā ranga kapteinis Palijs nogalināts karadarbībā. 

Pēc Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštāba informācijas, Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus. Pēc ASV avotu aprēķiniem, Krievijas kritušo skaits ir apmēram uz pusi mazāks.


20.03.2022 09.41

Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji svētdien paziņoja, ka Ķīna par karu Ukrainā pieņems neatkarīgus lēmumus un būs "vēstures pareizajā pusē" vēstīja CNN. 

"Ķīna ar objektīvu un taisnīgu attieksmi turpinās pieņemt neatkarīgus lēmumus, kas balstās uz lietas būtību," ministra teikto citēja Ķīnas Ārlietu ministrija. "Mēs nekad nepieņemsim jebkādu ārēju ietekmi vai spiedienu, un mēs iestājamies arī pret nepamatotām apsūdzībām un aizdomām pret Ķīnu."

Vans Ji uzsvēra, ka par ilgtermiņa risinājumu efektīvai un ilgtspējīgai reģionālai drošības arhitektūrai Eiropā uzskata atteikšanos no Aukstā kara mentalitātes un atturēšanos no iesaistīšanās kolektīvā konfrontācijā. 


20.03.2022 09.05

Krievijas spēki sestdien Mariupolē bombardēja skolu, kur bija patvērušies 400 cilvēki, vēstīja Mariupoles pašvaldība. Skolas ēka tika sagrauta un cilvēki ir zem drupām, bet ziņu par bojāgājušajiem vēl nav, informēja BBC.

Skolā bija patvērušās sievietes, bērni un vecāki ļaudis.

Saziņa ar Mariupoli ir ļoti sarežģīta un pārbaudīt informācijas patiesumu BBC nav bijis iespējams.


20.03.2022 08.25

Austrālija ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot alumīnija oksīda un alumīnija rūdu eksportu uz Krieviju. Austrālijas valdība paziņoja, ka apmēram 20% patērētā alumīnija oksīda Krievija iegādājās Austrālijā. Sankcijas ierobežos Krievijas iespējas alumīnija ražošanā un tai kritiski svarīgajā alumīnija eksportā.

Austrālija ir ieviesusi sankcijas pret 33 Krievijas juridiskajām personām un 443 fiziskām personām, tostarp Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem uzņēmējiem.

Iepriekš Austrālija noteica sankcijas Krievijas oligarham Oļegam Deripaskam. Viņš ir līdzīpašnieks Krievijas alumīnija ražošanas koncernā "Rusal".


20.03.2022 07.51

Krievijas spēkiem uzbrukumā Ukrainai izdodas gūt ierobežotus panākumus, un spēku līdzsvarā veidojas situācija, kas var saglabāties nedēļām vai mēnešiem ilgi, liecina ASV bāzētā Kara pētījumu institūta analīze. Krievijas spēki koncentrējas vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistās plaša mēroga operācijās. 

Pētnieki uzskata, ka pāris nedēļās Krievijas spēki ieņems Mariupoli vai panāks pilsētas kapitulāciju. Ja Mariuople tomēr nenonāks Krievijas spēku rīcībā, maz ticams, ka iebrucēji lielo zaudējumu dēļ varēs izvērst plašākus uzbrukumus. 

Krievijas militāristi, šķiet, atteikušies no Kijivas aplenkšanas un gatavojas Ukrainas galvaspilsētas plašai apšaudei ar artilēriju un raķetēm, uzskata pētījuma autori.


20.03.2022 07.34

Krievijas spēkiem nav izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, secināja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija pēc militārā izlūkdienesta datiem. Triecieniem Ukrainas teritorijā Krievija lielākoties paļaujas uz ieročiem, ko palaiž relatīvā drošībā savā gaisa telpā. 


20.03.2022 07.31 

Visu nedēļu Krievija turpina intensīvi apšaudīt Mariupoles pilsētu - satelīta attēlos redzams, ka iepriekš bombardētā Mariupoles teātra ēka ir pilnīgi sagrauta. Mariupoles pilsētas padome paziņoja, ka pilsētas iedzīvotājus pret viņu gribu nogādā nometnēs Krievijā, kur pēc pārbaudēm nosūta uz attālām Krievijas pilsētām. 

Mariupoles apšaude turpinās nepārtraukti, informēja Ukrainas armija. Pilsētā palikušajiem civiliedzīvotājiem nav iespējams piegādāt pārtiku un ūdeni. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Krievijas spēku rīcība Mariupolē ir "terora akts, ko atcerēsies gadsimtiem ilgi."

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt