Tomēr pienākušas ziņas arī par cilvēku upuriem un trāpījumiem Ukrainas infrastruktūras objektiem. Zaporižjas apgabalā raķetes triecienā nogalināti trīs cilvēki, bet septiņi ievainoti.
Raķete sasniedza arī Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, kur viens cilvēks ir gājis bojā un divi ievainoti. Bojāgājušais ir kāds 55 gadus vecs vīrietis.
Kijivā no rīta bija izsludināta gaisa trauksme un pilsētas mērs Vitālijs Kļičko aicināja iedzīvotājus palikt patvertnēs.
Latvijas Radio korespondente Indra Sprance no Kijivas ziņo, ka daļa sabiedrības jau ir pieradusi pie gaisa trauksmēm, bet citi apzinīgi ievēro amatpersonu aicinājumus doties uz patvertnēm.
Sprance stāsta, ka gaisa trauksmes laikā daudzi Kijivas iedzīvotāji meklē patvērumu metro stacijās. Cilvēki jau ir sagatavojušies: paņēmuši līdzi kafiju, paklājiņus, saliekamos krēslus; diezgan daudzi ņem līdzi arī savus mājdzīvniekus.
"Kad notiek bombardēšana, ir ļoti grūti. Mēs daudz lūdzamies, lūdzam Dievu. Kijivā mums ir daudz svētvietu. Lūdzamies, lai palīdz mūsu karavīriem, iedzīvotājiem, bērniem, visai Ukrainai," stāsta kāda Kijivas iedzīvotāja.
Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara atzinusi, ka trieciens ir masīvs.
"Mēs varam runāt par masīvu raķešu uzbrukumu, jo iesaistīta ir stratēģiskā aviācija un gaisā pacelti taktiskie lidaparāti no Krimas.
Zinām arī karakuģu aktivitāti Melnajā jūrā, kas aprīkoti ar 20 "Kalibr" raķetēm. Tas ir augstas precizitātes ierocis un tiek pielietots kritiskās infrastruktūras objektiem un konkrētiem mērķiem."
Vairākos apgabalos dzirdēti sprādzieni. Zināms, ka pretgaisa aizsardzība darbojās daudzviet valstī, tostarp Kijivas, Vinnicas, Odesas, Žitomiras, Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabalos. Par uzbrukumu mērķi atkal kļuvusi Ukrainas enerģētikas infrastruktūra.
Vairākās pilsētās un apgabalos raķešu draudu dēļ tika atslēgta elektrība. Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Maksims Marčenko paziņoja, ka uzbrukumā sabojāti vairāki energoinfrastruktūras objekti gan Odesas, gan citos Ukrainas apgabalos.
Pēc triecieniem liela daļa Odesas pilsētas palikusi bez elektrības.
Uzbrukums noticis dienu pēc tam, kad gan Vācija, gan ASV paziņoja par tanku piegādēm Ukrainai, lai palīdzētu ukraiņiem aizstāvēties pret Krievijas iebrucējiem.
Ziņas par Rietumu militāro palīdzību Ukrainai izraisījušas sašutuma vētru Krievijas propagandas medijos, piemēram, viens no Krievijas propagandas līderiem Vladimirs Solovjovs paziņojis, ka pienācis laiks bombardēt ne tikai Kijivu un Odesu, bet arī Berlīni un Londonu, Parīzi un Vašingtonu.
"Destroy all who turned their Satanic faces towards our sacred Motherland!" pic.twitter.com/6mG8rBxbEg
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en)
January 25, 2023
Vēl pirms Krievijas šī rīta raķešu triecieniem Ukrainas armija naktī uz ceturtdienu notrieca 24 Krievijas palaistos kamikadzes dronus "Shahed-136/131". Šis dronu uzlidojums varētu būt veikts, lai izkliedētu pretgaisa aizsardzību un atklātu tās pozīcijas. Naktī uz ceturtdienu daudzos Ukrainas reģionos bija izsludināta gaisa trauksme.
Droni palaisti no Azovas jūras austrumu krasta. "Visus 24 iznīcināja bruņoto spēku zenītraķešu vienības, iznīcinātāju aviācija, mobilās uguns grupas, sadarbojoties ar Ukrainas aizsardzības spēku citu struktūru pretgaisa aizsardzības vienībām," norādīts paziņojumā.
Vairums dronu notriekti valsts vidienē gaisa pavēlniecības "Centrs" atbildības zonā. Kijivas kara administrācija ziņo, ka virs galvaspilsētas un tās apkaimē notriekti 15 droni; upuru un infrastruktūras postījumu nav.
Liels dronu skaits notriekts virs Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabaliem, viens arī virs Mikolajivas apgabala, tomēr trauksmes zona pavirzījusies arī uz ziemeļiem un tika izsludināta Čerkasos. Vēlāk kļuva zināms par pretgaisa aizsardzības darbu Kijivas apgabalā.
Ukrainas reģionos, kur darbojas pretgaisa aizsardzības sistēmas, cilvēkus aicina palikt patvertnēs līdz trauksmes beigām, un jāievēro informācijas klusums. Amatpersonas arī aicināja Ukrainā nefilmēt un nepublicēt tīklā pretgaisa aizsardzības sistēmu darbu un ienaidnieka triecienu sekas.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
