Vēlēšanas tika vērtētas kā referendums par pēdējo mēnešu masu protestu kustību, un rezultātu var uzskatīt par triecienu Ķīnas centrālajai valdībai un tās atbalstītajiem Honkongas līderiem.
Demokrātisko partiju pārstāvji tagad ieņems 388 no 452 deputātu vietām Honkongas rajonu pārvaldēs jeb gandrīz 90%. Ķīnas valdības atbalstītie politiķi izcīnījuši tikai 59 vietas, vēl piecas ieguvuši neatkarīgi kandidāti.
Honkongā ir 18 rajonu pārvaldes, un vēsturiski tās kontrolējuši Pekinu atbalstošie spēki. Taču tagad prodemokrātisko partiju deputāti kontrolēs gandrīz visas – 17 no 18 rajonu pārvaldēm, vēsta vietējie mediji.
Par iedzīvotāju noskaņojumu liecina arī rekordaugstā aktivitāte – pie vēlēšanu urnām devās 71% no 4,13 miljoniem balsstiesīgo Honkongas iedzīvotāju, bet iepriekš savas tiesības izmantoja mazāk par pusi vēlētāju.
Honkongas rajonu pārvalžu deputātiem ir maz politiskās ietekmes, galvenokārt šīs pārvaldes atbildīgas par tādiem praktiskas dabas jautājumiem kā atkritumu savākšana, sabiedriskā transporta organizācija.
Tomēr pēc mēnešiem ilgajiem demokrātijas atbalstītāju masu protestiem Honkongā pret Ķīnas centrālās valdības un tās iecelto Honkongas līderu politiku svētdienas vēlēšanas tika skatītas arī kā referendums par protestu kustību, un rezultāts ir plaši novērtēts kā pazemojums Pekinai.
Pekinas atbalstītā Honkongas līdere Kerija Lama iepriekš noraidījusi demonstrantu prasības pēc demokrātiskām reformām un apgalvojusi, ka klusējošais vairākums patiesībā atbalsta viņas administrāciju un noraida protestu kustību.
Taču pirmdien Lama paziņoja, ka „valdība pazemīgi ieklausīsies pilsoņu viedokļos un tos rūpīgi pārdomās”.
Pekinas atbalstītā Honkongas līdere vairāk detaļu neatklāja. Taču opozicionāri pieprasa, lai viņa piekrīt protestu kustības piecu punktu prasībām. Starp tām ir tiešas un demokrātiskas Honkongas vadības un parlamenta vēlēšanas, kā arī izmeklēšana par policijas rīcību, ko protestētāji apsūdz par pārmērīga spēka pielietošanu.
Tagad prodemokrātisko spēku kontrolētie Honkongas rajonu pārvalžu deputāti arī ir pārstāvēti 1200 locekļu Pekinas kontrolētajā elektoru kolēģijā, kuriem 2022. gadā būs jāizvēlas nākamais Honkongas līderis.
Protestu kustības studentu līderis, 23 gadus Džošua Vongs, kuram vēlēšanās bija liegts kandidēt, rezultātus raksturoja kā „vēsturiskus”.
Tikmēr Pekina paziņoja, ka Ķīnas centrālā valdība „cieši atbalsta” Honkongas līderi Keriju Lamu. Ķīnas ārlietu ministrs Vangs Ji savukārt brīdināja, ka „jebkādi mēģinājumi graut stabilitāti un labklājību Honkongā beigsies ar neveiksmi”.
Honkonga ir Ķīnai piederoša pusautonoma teritorija, kas tiek pārvaldīta saskaņā ar „viena valsts, divas sistēmas” principu. Tas paredz, ka Honkongas teritorijā, kas ir bijusī Lielbritānijas kolonija, ir vairāk demokrātisko brīvību nekā pārējā Ķīnā. Vasarā Honkongā sākās masu protesti, iedzīvotājiem bažījoties, ka Ķīnas komunistiskā valdība vēlas šīs brīvības ierobežot.
KONTEKSTS:
Honkongā kopumā tiek ievēlēti 452 pārvalžu deputāti, kas lemj par sadzīviskiem jautājumiem, piemēram, autobusu maršrutiem un atkritumu savākšanu. Ierasti šajās vēlēšanas vēlētāju interese ir neliela. Tomēr kopš jūnija Honkongā notiek plaši protesti, tādēļ aktivitāte ir augsta, jo daudzi šīs vēlēšanas uzskata par iespēju noraidīt Ķīnai lojālus pārvalžu deputātus.
Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma, un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047. gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.
