G7 valstu līderi apliecina atbalstu Ukrainai. Aktuālais 27. jūnijā

Krievijas karaspēks jau 124. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


G7 valstu līderi tikšanās laikā Vācijā vienojušies pastiprināt sankcijas pret Krieviju, lai apgrūtinātu Vladimira Putina režīma iespējas turpināt militāro agresiju Ukrainā. "Mēs turpināsim sniegt finansiālo, humāno, militāro un diplomātisko palīdzību Ukrainai, atbalstīt to, cik ilgi vien būs nepieciešams," kopīgā paziņojumā uzsver G7 valstu līderi.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā G7 samita dalībniekiem atkārtoti aicināja pastiprināt ieroču piegādes Ukrainai un izteica cerību, ka karš pret Krieviju varētu beigties līdz ziemas sākumam.

Ukrainas amatpersonas vēsta, ka Krievijas raķete pirmdien trāpījusi Kremenčukas pilsētas tirdzniecības centrā. Pēc sprādziena tirdzniecības centrs aizdedzies. Saskaņā ar sākotnējo informāciju vismaz divi cilvēki gājuši bojā, ap 20 ir ievainoti, no tiem deviņi ir smagā stāvoklī.

Krievijas karaspēks kārtējo reizi apšaudījis arī Harkivas pilsētu. Ukrainas amatpersonas ziņo, ka četri civiliedzīvotāji nogalināti, aptuveni 20 ir ievainoti.

Pirmdien vizītē Kijivā ieradās Moldovas prezidente Maija Sandu. Viņa tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Abu valstu līderi apsprieda tuvināšanos Eiropas Savienībai (gan Ukraina, gan Moldova pagājušonedēļ ieguva Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu). Moldovas prezidente apsolīja, ka darīs visu iespējamo, lai Piedņestras separātisti neapdraudētu Moldovas un Ukrainas drošību.

Krievija nonākusi tehniskā defolta stāvoklī, jo nav spējusi izpildīt ārējā parāda saistības apmēram 100 miljonu ASV dolāru (95 miljoni eiro) apmērā. Krievija savas ārējās parādsaistības nav spējusi izpildīt pirmo reizi kopš 1918. gada.

NATO jaunie plāni alianses austrumu flanga aizsardzībai paredz galveno uzmanību koncentrēt uz pilnvērtīgu sabiedroto teritoriju aizsardzību, nevis iebrukuma savaldīšanu, intervijā laikrakstam "Financial Times" pavēstījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.


KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt