EK prezidente: Putins ir atkal atnesis kara šausmas Eiropā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien Staļinisma un nacisma upuru atceres dienā veltījusi asu kritiku Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, norādot, ka viņš atkal atnesis Eiropā kara šausmas.

"Šogad Putins ir atkal atnesis kara šausmas Eiropā un atgādinājis mums, ka mieru nevar uzskatīt par pašsaprotamu," pavēstīja Leiena, uzsverot, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir nelikumīgs un nepamatots.

Turklāt Krievijas valsts kontrolētā propaganda sagroza vēsturi un izplata sazvērestības teorijas, un ikviens, kas tai iebilst, tiek sodīts. Un miera nebūs, kamēr Ukraina neaizstāvēs savas pozīcijas, sacīja Leiena.

"Ukrainas pilsoņi atdod savas dzīvības, lai aizsargātu vērtības, uz kurām balstās mūsu savienība," uzsvēra Leiena.

Otrdien lielā daļā Eiropas un arī Latvijā tiek atzīmēta Staļinisma un nacisma upuru atceres diena.

Otrdien aprit 83 gadi, kopš Maskavā tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts.

Molotova-Ribentropa pakta oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. To 1939. gada 23. augustā parakstīja PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Neuzbrukšanas līgums bija spēkā līdz 1941. gada 22. jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS.

Pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un nacistiskās Vācijas interešu sfērās.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti