Pieņemts lēmums iesaldēt trīs privātpersonu un vienas organizācijas, kas atbildīga par dronu piegādēm, aktīvus. Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paudis satraukumu par Irānas un Krievijas militāro sadarbību.
"Visas pazīmes liecina, ka Irāna piegādā Krievijai šos dronus. Un mēs aicinām visas valstis, tai skaitā Irānu, neatbalstīt Krievijas karu pret Ukrainu. Šis ir agresijas karš. Tas ir karš, kas nepārprotami pārkāpj starptautiskās tiesības. Un tas ir uzbrukums neatkarīgai, suverēnai Eiropas nācijai."
Irānas valdības pārstāvji apgalvo, ka nepiegādā dronus Krievijai, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka netic šiem Teherānas apgalvojumiem.
"Viņi to visu publiski noliedza, sakot – mēs neko nepārdevām –, bet, lūk, mēs redzam simtiem uzbrukumu Ukrainai, mūsu galvaspilsētai, civilajai infrastruktūrai, skolām un universitātēm. Arī mūsu energosistēmai, lai cilvēki nepārdzīvotu ziemu."
Ukrainas varasiestādes ceturtdien samazināja elektrotransporta pakalpojumus, piemēram, tramvaju un trolejbusu lietošanu, lai taupītu elektrību.
Kijivā no 38 trolejbusu maršrutiem 21 tiks aizstāts ar autobusiem, informē galvaspilsētas mērs Vitālijs Kļičko.
Tālāk uz dienvidiem Mikolajivā elektrotransporta pakalpojumi samazināti par 60%. Ukrainas iedzīvotāji mudināti samazināt elektrības patēriņu.
Krievijas uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai jau atņēmuši Ukrainai vismaz 40% no elektroenerģijas ražošanas jaudas.
Tikmēr no Enerhodaras pilsētas, kas atrodas pie Zaporižjas atomelektrostacijas, pienāk ziņas, ka Krievijas karaspēks un Enerhodarā izveidotā okupācijas administrācija steigā pamet pilsētu. Tā vēsta Ukrainas medijs "Ukrainska pravda". Okupanti ņemot līdzi salaupītās mantas.
Iebrucēji turpina atkāpties no dažiem Hersonas reģiona apgabaliem, raizējoties par Ukrainas aizstāvju panākumiem. Humānās palīdzības organizācijas vēsta, ka turpinās okupācijas administrācijas mēģinājumi no Hersonas nelikumīgi pārvietot līdz pat 60 000 civiliedzīvotāju. Krievijas armija gan apgalvo, ka notur pozīcijas Hersonā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.
