Covid-19 vakcīnas meklējumos aicina nesteigties ar secinājumiem

Ar jaunā koronavīrusa vakcīnas izstrādi visā pasaulē nodarbojas aptuveni 80 zinātnieku komandas, taču tikai astoņas laboratorijas ir uzsākušas vakcīnas klīniskos pētījumus uz cilvēkiem. Trīs no šīm biotehnoloģiju kompānijām ir bāzētas ASV, viena atrodas Oksfordas Universitātē Lielbritānijā, bet vēl četras – Ķīnā.

Vēl tikai sākumposms

Amerikāņu kompānija “Moderna” paziņojusi, ka sākotnējie pētījumi ir uzrādījuši pozitīvus rezultātus. Tas dod cerību, ka jaunā vakcīna varētu būt pieejama jau nākamā gada janvārī.

Kā televīzijas sabiedrībai CNN norādījis “Emory’s” Vakcīnu un ārstniecības izvērtēšanas nodaļas pētnieks Karloss del Rio, šīs tiešām ir atzīstamas ziņas, taču priecāties vēl ir pāragri.

“Šī ir tikai pirmā fāze. Tradicionāli pirmajā fāzē tiek pārbaudīta medikamentu un vakcīnu drošība. Mēs zinām, ka vakcīna ir droša. Jautājums ir par to, kā cilvēki panes šo vakcīnu. Ņemot vērā ātrumu, kādā šī vakcīna ir jāizstrādā, tika pārbaudīta arī antivielu klātbūtne. Parasti tas netiktu darīts pirmajā fāzē, taču pārsteidzoši, bet visiem dalībniekiem šīs antivielas bija. Tagad nākamajā pētījumu stadijā tiks piedāvāta piemērota deva. Tiks piedāvātas divas devas, no kurām tiks izvēlēts galīgais variants. Šīs vakcīnas efektivitāte tad arī tiks izmēģināta trešajā fāzē, kad pētījumā piedalīsies 30 tūkstoši cilvēku no visām Savienotajām Valstīm. Es gribu uzsvērt, ka šis process notiek gaismas ātrumā, jo nekad iepriekš vakcīna nav izstrādāta tik ātri.

Lai arī sākotnējie rezultāti ir iedrošinoši, mēs esam tikai sākumposmā, un tas vēl nav gala rezultāts.

Tāpēc saglabāsim mieru un ļausim zinātnei darīt savu darbu,” sacīja pētnieks.

Visticamāk, kompānija “Moderna” klīnisko pētījumu trešo fāzi nevarēs uzsākt ātrāk par jūliju, jo līdz šim vakcīna izmēģināta vien dažiem desmitiem cilvēku.

Kas ražos?

Kā norāda Dekarta Universitātes Sabiedrības veselības pārvaldes profesors Žans Zaks Zambrovskis, jebkura no zinātnieku komandām vēlas būt pirmā. Taču pašlaik neatbildēts jautājums ir, kas jauno vakcīnu ražos.

“Komandas no visas pasaules sāka veikt pētījumus. Dažas, iespējams, pārāk agri sāka runāt par rezultātiem, un dažas jauc divas lietas – zinātniskus atklājumus un ražošanu.

Ja visa pasaule vēlas vakcīnu, kas ir pieejama un administrējama, tad ar vienu ražotni noteikti nepietiks.

Iespējams, mums būs jārunā par universālo patentu, kas tiek piedāvāts pasaules sabiedrībai. Pretējā gadījumā dažas valstis šādai vakcīnai nevarēs piekļūt,” norāda Zambrovskis.

Arī Amsterdamas Universitātes emeritētais profesors Stjuarts Blūms (Stuart Blume) brīdina: jo ātrāk vakcīna nonāks ražošanā, jo lielāks ir risks, ka ir veikts pārāk maz pētījumu par iespējamām blaknēm īpašās sabiedrības grupās. Tāpat viņš uzsver, ka pagaidām nav arī zināms, kuram būs iespējas pirmajam piekļūt jaunajai vakcīnai.

“Pagaidām mēs nezinām, kādas vienošanās ir noslēgtas starp valstīm un ražotājiem. Es esmu veicis vēsturisku pētījumu par vakcīnu ražošanu. Un, ja mēs paskatāmies kaut vai uz gripas  epidēmiju pirms desmit gadiem, mēs redzam, ka daudzas valstis, tostarp vairums Eiropas Savienības valstu, jau laicīgi bija noslēgušas pirkuma līgumus ar ražotājiem. Tas nozīmē, ka viņiem bija pirmpirkuma tiesības. Mēs nezinām, vai šādas vienošanās ir noslēgtas arī tagad,” saka Blūms.

Daļa sabiedrības – skeptiska

Lai arī finanšu tirgi uz saņemtajām ziņām pat par pirmajiem panākumiem vakcīnu testos ir reaģējuši ar kāpumu, sabiedrības noskaņojums tāds nebūt nav. Un, kā liecina vakcīnu efektivitāti pasaulē uzraugošās kustības “Vaccine Confidence project” un “ORB International” kopīgi veiktā aptauja, visskeptiskāk uz jauno vakcīnu skatās tieši Eiropas iedzīvotāji.

Aptaujā noskaidrots, ka, baidoties par steigā izstrādātās vakcīnas drošumu, no tās atteiktos aptuveni piektdaļa Šveices iedzīvotāju, 18% francūžu, 16% austriešu un aptuveni desmitā daļa vāciešu. Eksperti gan pieļauj, ka

gadījumā, ja tiks novērots otrais Covid-19 uzliesmojuma vilnis, sabiedrības noskaņojums varētu mainīties.