Diskusijas vadītāja, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga jau pirms diskusijas intervijā Latvijas Radio iezīmēja galvenās problēmas. Viņa norādīja, ka mediju vidē krīze sākusies jau pirms Covid-19 un šobrīd ir tāds nevēlams krīzes turpinājums.
Igaunijas avīze "Aripaev" krīzes laikā vairs neiznāk sešas reizes nedēļā, bet gan tikai reizi nedēļā. Tāpat netiek izslēgts, ka avīzes drukātā versija vairs netiks izlaista vispār.
Tikmēr Latvijas pārstāvis „Delfi” Latvijas redakcijas vadītājs Ingus Bērziņš skaidroja, ka Covid-19 krīze smagi skārusi medijus Latvijā kopumā, ne tikai viņa pārstāvēto mediju. Samazināti reklāmas ieņēmumi ir viens no galvenajiem faktoriem. Viņš kā komercmedija pārstāvis arī minēja, ka gaidot, kad no reklāmas tirgus izies sabiedriskie mediji. Bērziņš arī skaidroja, ka jauns virziens Latvijā ir maksas saturs.
Lietuvas "Laisves TV" programmu direktors Dominīks Šumskis norādīja uz līdzīgām problēmām, un tā arī ir – Baltijā krīzes radītie sarežģījumi ir līdzīgi.
“Atsevišķi mediji savus darbiniekus ir atlaiduši vai atstājuši dīkstāvē. Atsevišķi mediji par vismaz pusi ir samazinājuši algas. Tāpat kā Latvijā un Igaunijā reklāmu ienākumi ir samazinājušies ļoti nozīmīgi arī šeit – Lietuvā. Drukātajā presē reklāmas laukuma cena ir kritusies pat 50 līdz 100 reizes. Reklāmas laukums, kas maksāja 2500 eiro, tagad nemaksā pat 100 eiro,” stāstīja Šumskis.
Eiropas Žurnālistu federācijas prezidents Mogenss Blihers Bjerregords norādīja, ka kopumā mediji Eiropā saskaras ar līdzīgām problēmām, kā Baltijā esošie.
“Visās valstīs privātie mediji cieš. Galvenokārt, no reklāmas ienākumu mazināšanās. Preses pārdošana kioskos ir samazinājusies. Ārkārtīgi daudz brīvžurnālistu šobrīd paliek bez darba. Nevar slēgt medijus un tad atkal atvērt pēc 4-5 mēnešiem. Mums medijus vajag tagad!” uzsvēra Bjerregords.
Bjerregords gan arī norādīja uz citiem riskiem. Piemēram, krīzes apstākļi ir laba augsne dezinformācijas izplatīšanai. Tāpat ar pārvietošanās ierobežojumiem var tikt traucēti žurnālistu centieni atspoguļot valstu darbu cīņā pret Covid krīzi un citas aktualitātes.
KONTEKSTS:
Līdzās daudzām nozarēm Latvijā trauksmes zvanus par savu nākotni zvana arī plašsaziņas līdzekļi – gan raidorganizācijas, gan drukātie mediji, kas valstī izsludinātā ārkārtējā situācijā strādā diezgan saspringtos apstākļos. Vislielāko satraukumu medijos rada krasi sarukušie ieņēmumi no reklāmas. Atsevišķiem medijiem reklāmas ieņēmumi samazinājušies par 80%.
Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) biedru aptauja rādīja, ka visos medijos apturētas plānotās reklāmas kampaņas, atceltas jau apstiprinātās un nav plānots atsākt reklamēties tuvākajā laikā. LŽA aicināja valdību, uzņēmējus un sabiedrību atbalstīt medijus. Valdība sēdē aprīļa sākumā nolēma komercmediju atbalstam no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt nedaudz vairāk kā divus miljonus eiro.
