Aizvadīto nedēļu laikā Francijas trūcīgākajos rajonos notikušas vairākas vardarbīgas sadursmes starp policiju un iedzīvotājiem. Sociālajos tīklos redzami video, kur tiek dedzinātas automašīnas, lietotas petardes, bet policisti atbild ar gumijas lodēm un asaru gāzi. Rajonu iedzīvotāji kārtības sargus apsūdz par agresīvu uzvedību laikā, kad jānodrošina Covid-19 dēļ ieviestie stingrie ierobežojumi.
Francijas policijas darbības nosodījusi arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" - ticis pielietots pārmērīgs spēks, kā arī vārdiska vardarbība. To pierādot liecības no Parīzes un vēl 14 Francijas pilsētu rajoniem.
Francijas kārtības sargu vardarbība nav jaunums. Starptautiskā uzmanība šai problēmai sevišķi tika pievērsta "dzelteno vestu" protestu laikā. Tolaik medijos izplatījās fotogrāfijas ar zaudētām acīm un citiem nopietniem miesas bojājumiem.
Tomēr ne viss ir tik viennozīmīgi. Kā skaidro Lionas Politikas zinātnes institūta lektors Tjerī Fortēns, kurš vairāk nekā desmit gadus strādājis Francijas aizsardzības sektorā, salīdzinot ar citu valstu likumsargu darbībām, francūži esot salīdzinoši maigi.
“Ja salīdzinām ar Ameriku, piemēram, Francijas policija ir ļoti savaldīga. Ir ļoti maz sadursmju ar ieročiem. To skaits varētu būt audzis aizvadītajos gados džihādistu uzbrukumu dēļ.
Bet pret sabiedrību kopumā, mazākiem krimināliem pārkāpumiem netiek pielietoti tādi līdzekļi,” norādīja Fortēns.
Fortēns skaidroja, ka valsts trūcīgajos rajonos dzīvo ne tikai tie, kuriem ir zemi ienākumi, bet arī noziedznieki, kuri nodarbojas ar prostitūciju, tirgo narkotikas un ieročus.
Viņaprāt, tieši šī sabiedrības daļa ir tā, kura nerespektē valsts likumus un kuras dēļ situācija pilsētu rajonos pasliktinājusies.
“Paskatieties, kā policija dodas uz šiem rajoniem. Viņi ir ģērbušies kā bruņurupuči - nindzjas. Uz tiem rajoniem viņi dodas ar vizieriem, ar apjomīgu skaitu cilvēku, it kā tā būtu militāra operācija. No kā viņi baidās? Normāli būtu, ja viņi pieklauvētu pie cilvēku durvīm, paziņotu par arestu. Tā nenotiek, jo ir milzīga pretestība. Viņi izveidojuši subkultūru, kas līdzīga gangsteru kultūrai ASV,” skaidroja eksperts.
Sākot no bijušā prezidenta Nikolā Sarkozī un beidzot ar pašreizējo vadītāju Emanuelu Makronu, daudzi solījuši risināt rajonos notiekošo. Kurš - pielietojot spēku un vardarbību, kurš - ar grandioziem plāniem ekonomiskās dzīves stimulēšanai. Rezultātu gan nav.
Viens no iemesliem, kā skaidro Fortēns, - neviens politiķis nevēlas saskarties ar pretestību un nemieriem.
Tas varētu maksāt sabiedrības simpātijas un politisko atbalstu. Otrs iemesls - cilvēki, kuri nodarbojas ar nelikumīgām darbībām, tik vienkārši nepadotos policijai.
“Ir lieli labumi no narkotiku biznesa, no prostitūcijas, zādzībām. Tā ir miljoniem eiro vērta industrija. Līdz ar to ir skaidrs, ka šie cilvēki neapstādinās savas darbības, pat ja valsts viņiem piedāvātu normālu darbu,” skaidroja Fortēns.
Covid-19 krīze izgaismojusi ne tikai akūto problēmu ar noziedzību Francijas pilsētu rajonos, bet arī milzīgo sabiedrības nevienlīdzību.
Aizvadītajā nedēļā vienā no Parīzes rajoniem rindā pēc pārtikas un citām pirmās nepieciešamības precēm stāvēja vairāk nekā tūkstotis cilvēku.
“Pārtika ir pārāk dārga. Cenas lielveikalos ir dubultojušās. Man ar bērniem un manu vīru, kurš nav strādājis kopš krīzes sākuma, ir grūti. Man jānāk pēc pārtikas, nav citu variantu,” teica Parīzes iedzīvotāja Džemba Diatīte.
Parīze ir viena no dārgākajām pilsētām pasaulē, kur retais var atļauties iegādāties īpašumu vai nodrošināt ikdienas vajadzības. Tieši Francijas galvaspilsētā nevienlīdzība ir vislielākā.
“Es ceru, ka pēc šīs krīzes valdība sapratīs, ka nevienlīdzība ir milzīga problēma. Tā šajos rajonos ir attīstījusies pēdējo 30 gadu laikā,” pauda organizācijas "AClefeu" līdzdibinātājs Muhameds Mešmašs.
Kā skaidro Fortēns, parīziešu nevēlēšanās iedziļināties tajā, kas notiek pilsētas rajonos, ir vēl viens no iemesliem, kāpēc noziedzība un bezcerība turpinās.
“Tā ir VIP Parīze. Apkārt ir rajoni ar, vienkārši sakot, vergiem. Cilvēki ar zemiem ienākumiem, kuri nevar atļauties dzīvot Parīzē, bet ik dienu brauc tur strādāt. Viņi dzīvo rajonos, kur apkārt ir noziedznieki. Viņi ir zaudētāji dubultā - saņem maz, strādājot elites labā, un dzīvo briesmīgos rajonos,” norādīja Fortēns.
