Braže: Nevienas valsts drošība nepalielināsies, ja NATO iesaistīsies karā ar Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Nevienas valsts drošība nepalielināsies, ja NATO tiešā veidā iesaistīsies karā ar Krieviju. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže, skaidrojot NATO lēmumu nenoteikt lidojumu lieguma zonu virs Ukrainas.

Intervija ar Baibu Braži
00:00 / 10:22
Lejuplādēt

Lidojumu aizlieguma zonas virs Ukrainas nodrošināšana nozīmētu NATO iesaistīšanos karā pret Krieviju un konflikta eskalāciju. Tādā gadījumā drošība reģionā nepieaugs, norādīja NATO pārstāve.

“NATO nav kara dalībniece. Un tādā veidā nevienas valsts drošība netiks palielināta, ja NATO iesaistīsies karā,” sacīja Braže.

Viņa arī uzsvēra, ka alianses valstis šobrīd nav tieši militāri apdraudētas. “Ir pieaudzis kopējais draudu līmenis Eiroatlantiskajā vidē Krievijas kara dēļ. Bet tas nenozīmē tieši militārus draudus NATO valstīm. (..) Pat ja būtu militāri draudi, ir ļoti skaidrs aizsardzības plāns, kā tos atvairīt,” sacīja Braže.

Vienlaikus viņa norādīja, ka ir izstrādāti arī rīcības varianti gadījumam, ja Krievijas vadība varētu nopietni sākt gatavoties kodoluzbrukumam.

„Par spekulācijām, kur kāds varētu mest kādas kodolbumbas – nav tā, kas tas būtu tik vienkārši, ka kāds varētu izdomāt un aiziet uzmest bumbu. Tā tas nenotiek. Ir visi gatavošanās procesi, ko tad var redzēt, kādā veidā tas notiek, kur un kā. Tur jābūt ir gan nodomam, gan gatavībai. Tāpat mūsu pusē ir pretgatavība, lai novērstu tādus scenārijus. Tā kā gatavība ir visiem scenārijiem,” sacīja Braže.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti