“Prezidents Baidens uzsvēra ASV stingro atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai. Prezidents izteica mūsu bažas par pēkšņo Krievijas karaspēka palielināšanu okupētajā Krimā un pie Ukrainas robežām,” teikts Baltā nama paziņojumā.
Šī bija pirmā ASV un Krievijas līderu telefonsaruna, kopš Baidens martā atzina, ka uzskata Putinu par slepkavu bez dvēseles.
Savukārt Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ir paziņojis par NATO karaspēka pulcēšanu pie Krievijas robežas, kas esot skaidri vērsts pret Krieviju.
Jāpārtrauc provokācijas
Ukrainas ārlietu ministrs Dimitro Kuleba otrdien bija ieradies vizītē NATO galvenajā mītnē Briselē. Par situācijas nopietnību runā arī ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena atkārtota ierašanās Briselē. Arī viņam ir paredzēta tikšanās ar Ukrainas ārlietu ministru.
"Kad jūs man jautājat, cik tālu Krievija var iet, mana atbilde - es neko nevaru izslēgt. Bet es tiešām uzskatu, ka mums ir pieejami visi rīki, kas ne tikai neļauj Krievijai spert vienu soli uz priekšu, bet arī liek tai atkāpties no okupētajām Ukrainas teritorijām," teica Kuleba. "Ukraina atjaunos savu suverenitāti un visu drošības telpu, un šī Eiroatlantijas reģiona daļa tiks nostiprināta."
NATO ģenerālsekretārs ir solījis, ka alianse būs gatava atbalstīt Ukrainu ne tikai vārdos, bet arī darbos. NATO ir gatava arī turpmāk palīdzēt ar ukraiņu karavīru apmācību, ASV palīdz Ukrainai arī ar ieroču piegādi. Abas puses pārrunājušas arī iespējas jaunām sankcijām pret Kremli, kas paaugstinātu Krievijas agresijas cenu.
"Mēs esam nopietni satraukti par pašreizējo situācijas attīstību. NATO ļoti uzmanīgi vēro notiekošo,” uzsver Stoltenbergs.
“Pēdējo nedēļu laikā Krievijā ir pārvietojusi tūkstošiem kaujas gatavībā esošo karavīru pie Ukrainas robežas. Tā ir lielākā karaspēka pulcēšana kopš nelikumīgas Krimas aneksijas 2014. gadā. Ievērojama Krievijas karaspēka palielināšana ir nepamatota, neizskaidrota un dziļi satraucoša. Krievijai ir jāaptur sava karspēka pulcēšanu ap Ukrainu. Tai ir jāpārtrauc savas provokācijas un nekavējoties jāmazina saspīlējums.”
Baidens piedāvā tikties ar Putinu
Ukrainas ārlietu ministrs Kuleba savukārt atzina, ka Ukraina meklē starptautisko atbalstu, lai izvairītos no kļūdas, kas tika pieļauta 2014. gadā. Krievija toreiz bija gatava rīkoties ātri, lai sasniegtu savus militāros mērķus Krimā un Donbasā, kamēr Ukraina un tās Rietumu partneri vēl tikai apsvēra savu reakciju uz notiekošo.
Ukrainas pārstāvis izteica cerību, ka šoreiz vairs nevienu neizdosies pārsteigt un ka Ukrainas draugi Rietumos būs modri. Kuleba arī uzsvēra, ka Ukraina nevēlas karu ar Krieviju.
Ukrainas ārlietu ministrs arī pieminēja, ka Ukraina cer uz iestāšanos NATO – kā tas 2008.gadā tika apsolīts Bukarestes samita laikā gan Ukrainai, gan Gruzijai. Ukraiņi uzskata, ka šī mērķa īstenošana ir tikai laika jautājums, bet NATO ģenerālsekretārs atzina – tas būs visu 30 NATO dalībvalstu lēmums.
ASV prezidents Džo Baidens sarunas laikā ar Putinu piedāvājis tuvāko mēnešu laikā sarīkot abu līderu tikšanos kādas trešās valsts teritorijā. Baidens ierosina tikšanās laikā apspriest svarīgākos jautājumus abu valstu attiecībās.
KONTEKSTS:
Pēdējo nedēļu laikā bažas par situāciju Austrumukrainā ir ievērojami pieaugušas. Marta beigās Ukraina ziņoja, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un Maskavas atbalstītie separātistu kaujinieki nemitīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru.
2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās konflikts. Drīz pēc tam Krimas autonomo apgabalu Ukrainā anektēja Krievija. 2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Kopš tā laika abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu.
