Eksperti atšķirīgi komentē Krievijas prezidenta līdzsvarotību. “Šobrīd vēl neizskatās un gribētos ticēt, ka Putinu pārdēvēt par caru Vladimiru Neprātīgo būtu par ātru un viņš vēl apzinās kodolieroču un kodolpiesārņojuma radītos draudus ne tikai pašai [Krievijai],” komentēja Bukovskis.
Viņš atzina, ka pašlaik kara eskalācija notiek nepārtraukti: “Krievija nevar apstāties, viņiem jāīsteno līdz galam sava specoperācija vai faktiski karš mazā, neatkarīgā valstī. Viņu plānos ietilpst elementāra savu plānu īstenošana.”
Savukārt, vērtējot Ukrainas rīcību, Bukovskis norādīja, ka Ukrainas politiķi sāk apelēt pie NATO un gaisa telpas aizsardzības. “Var redzēt – Ukraina faktiski apzinās, ka karš kļūst arvien smagāks un grūtāk uzvarams, un Krievija var nonākt pie situācijas, ka savus plānus īstenos. (..) Ukrainas centieni ir faktiski iesaistīt .. NATO konfliktā pret Krieviju. Tas mainītu visu pasaules vēsturi kardināli,” norādīja eksperts.
Iepriekš arī atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs norādīja uz to, ka Ukrainas gaisa telpas slēgšana virs Ukrainas prasītu NATO iejaukšanos, kas savukārt nozīmētu atklāta kara uzsākšanu ar Krieviju.
Turklāt jau tagad atsevišķu NATO dalībvalstu atbalstu Ukrainai ar militāro tehniku Krievija tehniski varētu traktēt kā NATO nostāšanos Ukrainas pozīcijā, taču to nedara. “Krievija ļoti labi apzinās, ka karš ar NATO nozīmē ne tikai karu NATO teritorijā, bet arī Krievijas teritorijā un varētu novest pie Krievijas valsts faktiskas iznīcības kā tādas vai visas pasaules iznīcības atkarībā no tā, kādus ieročus mēs lietojam,” sacīja ārpolitikas pētnieks.
Bukovskis nepiekrita dažkārt publiskajā telpā izskanējušajiem pārmetumiem Rietumiem par nespēju novērtēt Krievijas draudu patieso apmēru. Viņaprāt, Rietumi sāka apzināties situāciju 2008. gadā, kad Krievija sāka konfliktu ar Gruziju, bet vēl lielāka izpratne radās 2014. gadā Krimas okupācijas laikā.
“Domāju – tagad vairs nav nevienam ilūziju, kāda tad ir Krievijas uzvedība, un to, ka tās domāšanas līmenis ir tas pats, kas bija pirms 100–150 gadiem.. domāšana par starpvalstu attiecībām,” sacīja pētnieks.
“Tas, ka kārtējo reizi izskatās, ka tām [rietumvalstīm] nav plāna, ko darīt, nenozīmē, ka plāna reāli nav.
Šādā situācijā to pretiniekam elementāri nestāsta,” piebilda Bukovskis.
Viņaprāt, Rietumiem ir plāni par nākamajām sankcijām. Tiesa, katrs nākamais solis mums pašiem maksās vairāk.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par ''militāro specoperāciju'' sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Nedēļā kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
