Pirmdien Grieķijas valdībai ir jāiesniedz Eirogrupai piedāvājumi reformām, kuras izvērtēs starptautiskie aizdevēji.
"Sarunas bija saspringtas. Tās bija uzticības pārbaude. Uzticība, ātri iegūta, var tikt ātri zaudēta,” tā pēc sarunām sacīja Eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms.
"Darbs pie Grieķijas programmas pagarināšanas var turpināties. Svarīgi, lai Grieķija ievēro tās saistības un prezentē visaptverošu reformu plānu,” tā savā tvitera kontā paziņoja Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.
Given positive assessment by institutions #eurogroup countries will start national procedures for extension of the #Greek progr. by 4 months
— Valdis Dombrovskis (@VDombrovskis) February 20, 2015
Līdz aprīļa beigām visām pusēm galīgi ir jāvienojas par reformām.
Vienojoties par programmas pagarināšanu, eirozona ir novērsusi Grieķijas bankrotu un iespējamu izstāšanos no eirozonas, jo līdzšinējā aizdevuma programma beigsies 28. februārī, un nespēja panākt vienošanos par tās pagarināšanu būtu novedusi Grieķiju pamatīgās problēmās.
Grieķijas jaunā kreisi radikālā valdība sākotnēji solīja pilnīgi saraut saiknes ar aizdevējiem un izbeigt taupības programmu, taču vēlāk tomēr lūdza pagarināt esošo aizdevumu, taču mīkstināt aizdevuma nosacījumus.
Grieķija no starptautiskajiem aizdevējiem ir aizņēmusies 240 miljardus eiro, kas ir izsniegti divās kārtās un vairāku gadu garumā. Un tam visam līdzi nāk prasības ievērot taupību, līdzīgi, kā tas savulaik bija Latvijā – celti nodokļi, mazinātas algas, pensijas, sociālie pabalsti.
Eksperti norāda, ka Grieķijas piekāpšanās starptautiskajiem aizdevējiem var apdraudēt kreisi radikālās valdības pastāvēšanu, jo tā nebūs pildījusi vēlētājiem doto solījumu.
Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis preses konferencē pēc sarunām gan centās norādīt, ka Grieķija nevis ir piekāpusies ES, bet gan atšķīrusi jaunu lappusi attiecībās ar ES. Tiesa, sarunās ar aizdevējiem Varufakis bijis daudz piekāpīgāks salīdzinājumā ar retoriku, kas iepriekš izskanēja no Grieķijas nesen ievēlētās valdības.
Iespējams, ka šādu nostāju Varufakis bija spiests ieņemt, jo kapitāls un finanšu līdzekļi no Grieķijas "bēg" arvien lielākā apjomā. Iepriekš izskanēja runas, ka Grieķijas bankas, turpinoties šādai kapitāla aiziešanai, varētu izturēt vēl trīs, maksimums četrus mēnešus.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus pirmdien beidzās bez rezultāta. Pašreizējā aizdevuma programma Grieķijai beidzas 28. februārī, taču, lai vienotos par jaunu programmu ar jauniem nosacījumiem, kā to vēlas Grieķija, būtu nepieciešama visu dalībvalstu valdību piekrišana, un līdz tās saņemšanai Grieķija jau būtu zaudējusi līdzekļus.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
