Pēc visa spriežot, lidmašīna notriekta, jo pilots nepārliecinājās, kurai pusei tā piederēja, sacīja Pletenčuks.
Krievijas okupācijas varas iestādes Sevastopolē 28. martā ziņoja, ka pie Krimas krastiem "avarējusi" Krievijas kara lidmašīna, nenosaucot incidenta cēloni. Pilots droši katapultējās, un viņu nodeva glābšanas dienestu rokās. Savukārt vairāki "Telegram" kanāli apgalvoja, ka lidmašīnu notriekusi Krievijas pretgaisa aizsardzība pēc tam, kad tā pacēlās no Belbekas aviobāzes Krimā, raksta "The Kyiv Independent".
"Mēs varam apstiprināt, ka lidmašīna piederēja Krievijai un ka to iznīcināja viņu pašu spēki," televīzijā sacīja Pletenčuks. "Viņi [Krievijas spēki] bija paaugstinātā kaujas gatavībā, bet tad iestājās cilvēciskais faktors." Pletenčuks komentēja, ka "kāds ļoti gribēja iegūt medaļu par lidmašīnas notriekšanu" un "nepūlējās saprast", kura lidmašīna tā ir.
Pletenčuks sacīja, ka pilots izdzīvojis, apstiprinot Krievijas varas iestāžu apgalvojumus.
Laikraksts norāda, ka Krievijas gaisa spēki īpaši lielus zaudējumus cietuši februāra beigās un martā, zaudējot vairāk nekā desmit kara lidmašīnu, tostarp iznīcinātājus "Su-34" un "Su-35" un retu militāro spiegu lidmašīnu "A-50".
Tikmēr Ukrainas pretgaisa aizsardzības vienības aizvadītajā naktī iznīcinājušas 9 no 12 Krievijas palaistajiem droniem "Šahed". Droni bija palaisti no Čaudas raga okupētajā Krimā.
Krievijas spēki uz Doneckas apgabalu palaida arī 4 raķetes "S-300". Vismaz pagaidām nav zināms, vai ir cietušie un kāds ir postījumu apmērs. Arī Odesā fiksēti uzbrukumi, un vietēji mediji ziņo, ka dažos Odesas rajonos pārtraukta elektrības un ūdens piegāde, bet plašāka informācija šobrīd nav pieejama.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Eiropas Savienība februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, taču ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.
