ĪSUMĀ:

• Krievija aizvadītajā naktī un no rīta pret Ukrainu raidījusi 158 gaisa uzbrukuma līdzekļus - raķetes un dronus.
• Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt kopumā 114 no Krievijas raidītajiem šāviņiem.
• Pirmā gaisa trauksme Ukrainā atskanēja ap pusnakti, taču par uzbrukumiem cilvēki tika brīdināti līdz septiņiem rītā.
• Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats: "Patiesībā viss lidoja, tikai "Kalibr" nebija".
• Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sola atriebt uzbrukumus: "Krievijas teroram ir un būs jāzaudē".

Nule notikušie Krievijas brutālie raķešu triecieni mierīgajām Ukrainas pilsētām liecina, ka diktators Vladimirs Putins "neapstāsies ne pie kā, līdz nebūs sasniedzis savu mērķi iznīcināt brīvību un demokrātiju", piektdien pauda Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks.

"Mēs neļausim viņam uzvarēt. Mēs turpināsim būt kopā ar Ukrainu - tik ilgi, cik vajadzīgs," platformā "X" uzsvēra premjers.

ASV vēstniece Ukrainā Bridžeta Brinka turpat norādīja: "Ukrainai finansējums ir nepieciešams tagad, lai cīņu par to, lai būtu brīvi no šādām šausmām, turpinātu 2024.gadā."

Savukārt Francija piektdien nosodīja Krievijas "terora stratēģiju" Ukrainā.

"Krievija turpina savu terora stratēģiju, kuras mērķis ir iznīcināt Ukrainas civilo infrastruktūru, lai iedragātu Ukrainas iedzīvotāju izturību," teikts Francijas Ārlietu ministrijas paziņojumā. "Francija turpinās atbalstīt Ukrainu un sniegs tai nepieciešamo palīdzību, lai tā varētu aizsargāties, cieši sadarbojoties ar saviem partneriem."

Šobrīd Kijivā turpinās postījumu seku novēršana. Uzbrukumā galvaspilsētai raķešu atlūzas kritušas dažādos dzīvojamos rajonos, trāpījušas arī metro stacijai, bet vissmagākie postījumi nodarīti Ševčenko rajonā, kur atlūzas uzkritušas noliktavai, ievainojot lielu skaitu cilvēku un vairākus nogalinot.

Tur joprojām zem gruvešiem tiek meklēti cilvēki. Kopumā, atbilstoši šobrīd zināmajam, Kijivā šorīt nogalināti septiņi iedzīvotāji un 30 cietuši.

"Masīvs teroristu uzbrukums, atkal uz mūsu pilsētām lido raķetes, uzbrukums civilajiem. Ukrainai nepieciešama palīdzība," platformā "Telegram"' pauda Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks. "Mēs būsim stiprāki, darām visu, lai nostiprinātu mūsu gaisa vairogu. Bet pasaulei ir jāredz, ka mums ir nepieciešams lielāks atbalsts un vairāk spēka, lai apturētu šo teroru," uzsvēra Jermaks.

Aizvadītajā diennaktī Krievija uz Ukrainu raidījusi kopā 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus - "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem tika palaistas X-101/X-505 raķetes.

"Patiesībā viss lidoja, tikai "Kalibr" nebija. Mēs redzējām "Kinžal" un ballistiskās raķetes, S-300 un spārnotās raķetes, kas joprojām ir mūsu radaru redzeslokā, un "Shahed" izmantošanu," Ukrainas telemaratona ēterā teica Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis platformā "X" rakstīja, ka Ukraina uz šiem triecieniem noteikti atbildēs:

"Mēs turpināsim cīnīties par visas mūsu valsts, katras pilsētas un katra iedzīvotāja drošību. Krievijas teroram ir un būs jāzaudē."

Ļoti smags uzbrukums noticis arī Harkivai, pa kuru šorīt mērķēts vairāk nekā 20 reizes.  Arī tur uzbrukumā postījumi nodarīti dzīvojamām mājām, cietusi arī slimnīca, kuras pacienti un mediķi gan bija paspējuši paslēpties patvertnē. Tāpat šā rīta uzbrukumā Harkivai bojājumi nodarīti skolai un dzīvojamām mājām, arī tur aizvien tiek apzināti postījumi. Tur nogalināts vismaz viens cilvēks un 11 cietuši.

Harkivas mērs Ihors Terehovs pavēstīja, ka pilsēta ir piedzīvojusi masīvu raķešu uzbrukumu un ir atskanējuši vismaz seši sprādzieni. Bet Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Sinegubovs ziņoja, ka pilsētai uzbrukts ar aptuveni desmit raķetēm.

Savukārt Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs informēja, ka pilsētai ir uzbrukuši vairāk nekā desmit droni "Shahed". Ļvivas apgabalā raķešu uzbrukuma rezultātā sabojātas daudzas dzīvojamās ēkas, nogalināts viens cilvēks, bet ap 30 ir ievainoti.

Tiek ziņots, ka Ļvivā nogalinātais ir bijušais basketbolists Viktors Kobzistijs, kurš savulaik spēlējis Ukrainas izlasē, piedalījies divos Eiropas čempionātos. Pēc sportista karjeras beigām strādājis par treneri.

Arī Kijivā bija dzirdami sprādzieni, platformā "Telegram" pavēstīja mērs Vitālijs Kličko.

"Šodien piecos no rīta fašistu sekotāji veica triecienu mierīgai pilsētai ar raķetēm S-300. Harkivā nodārdēja desmit sprādzieni," pavēstīja Harkivas apgabala policija.

Naktī veikti triecieni Sumiem un Konotopai.

Krievijas uzbrukumā Dņipro cietis tirdzniecības centrs,  dzemdību nams un 15 dzīvojamās ēkas, 2 skolas. Šajā pilsētā nogalināti 6, bet cietuši vismaz 28 cilvēki.

Ceturtdienas vakarā valsts dienvidu pilsētā Odesā pretgaisa aizsardzības sistēmas notriekta drona atlūzas trāpīja daudzstāvu dzīvojamajai ēkai, kur izcēlās ugunsgrēks. Arī tur turpinās glābšanas darbi, meklējot cilvēkus zem gruvešiem. Šobrīd zināms par 3 nogalinātajiem un 22 ievainotajiem.

Kā ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, ukraiņu karavīri notriekuši 18 no 22 trieciendroniem "Shahed", ko Krievija naktī raidījusi uz Ukrainu.

"Atbilstoši provizoriskajai informācijai Ļvivas apgabalam uzbrukts ar vismaz desmit šahediem. Notikusi aizdegšanās Ļvivas kritiskās infrastruktūras objektā. Šeit - bez komentāriem," platformā "Telegram" norādīja Ukrainas rietumu pilsētas mērs Andrijs Sadovijs.

Ukraiņu mediji vēsta par sprādzieniem Dņipro un Zaporižjas apgabalā. Zaporižjai nodarīti smagi bojājumi - tur raķešu uzbrukuma rezultātā izpostītas dzīvojamās ēkas. Šobrīd tiek zinots par 7 nogalinātajiem un vismaz 12 cietušajiem, bet postījumu novēršanas darbi turpinās un upuru skaits varētu pieaugt.

Naktī uz piektdienu Ukrainas armija piefiksējusi deviņu stratēģisko bumbvedēju Tu-95MS izlidošanu no Krievijas Murmanskas apgabala lidlauka "Oļeņja".

Kopumā, kā ziņo Ukrainas gaisa spēki, Krievija uzbrukusi civilajai infrastuktūrai, kritiskās infrastruktūras objektiem, rūpnieciskajiem un militārajiem objektiem. Okupācijas spēki sākuši uzbrukumu ar "Shahed" droniem. Kopumā reģistrēti 36 šādi uzlidojumi.

Pēc tam, ap pulksten trijiem naktī iebrucējs palaida stratēģisko aviāciju - Tu-95 bumbvedējus. Kopumā 18 lidmašīnas palaidušas vismaz 90 spārnotās raķetes.

Tajā pašā laikā okupanti ar pretgaisa vadāmām raķetēm S-300 trāpīja Harkivai. Kopumā no okupētās Krimas, Kurskas un Belgorodas apgabaliem palaistas vismaz 14 ballistiskās raķetes -S-300, S-400 un "Iskander".

Un tad ap pusseptiņiem rītā Krievija no Astrahaņas apgabala palaida uz Ukrainu arī vēl piecas ballistiskās raķetes "Kinžal".

Pēc provizoriskām aplēsēm, iebrucējs šonakt pret Ukrainu izmantojis 158 gaisa uzbrukuma līdzekļus: dažāda veida raķetes un dronus.

Un tas ir viens no pēdējā laika lielākajiem uzbrukumiem Ukrainas pilsētām. Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt kopumā 114 no tiem.

Visa nakts jau bija nemierīga, jo pirmā gaisa trauksme sākās īsi pēc pusnakts, otra - īsi pirms pieciem no rīta, bet trešā - pirms septiņiem no rīta un tās laikā arī Kijivā nodarīti vislielākie postījumi. 

Latvijas Radio žurnāliste Indra Sprance bija ārā laikā, kad tas notika:

"Sajūtas bija ļoti nepatīkamas. Bija dzirdami šie ļoti spēcīgie blīkšķi, kad strādā pretgaisa aizsardzība...

Vienlaikus pilsēta jau, ja tā var teikt, ir pieradusi pie šiem uzbrukumiem. Cilvēku ielās bija maz, bet tie, kuri bija - nekāda liela panika nebija vērojama."

"Uzlidojuma rezultātā cieta arī viena ēka netālu no mana rajona, kur dzīvoju un tur bija sācies liels ugunsgrēks. Dūmi vēl labu laiku pēc tam kūpēja pāri visai Podoļai, tā ka daļa Kijivas šodien bija uzbrukuma postījumos klātā miglā. Bet visi atbildīgie dienesti operatīvi strādā un dara visu iespējamo, lai izglābtu cietušos," viņa stāstīja.

Ir skaidrs, ka ar tādiem raķešu krājumiem, kādi ir Krievijai, okupanti var turpināt un turpinās šādus uzbrukumus Ukrainai, norāda Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.

"Pirms dažām dienām dzirdējām, ka mūsu tehnika notrieca trīs viņu lidmašīnas un pēc tam nogremdēja kuģi. Nāk Jaunais gads, prieks par mums, bet es zināju, ka tas labi nebeigsies, ka viņi ļoti smagi atriebsies. Man bija priekšnojauta. Un svētku prieks ir tāds, kāds ir. Sejā prieks, bet iekšā asaras un sāpes," stāsta Kijivas iedzīvotāja Katerina.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".