Sarunā ar mediju pārstāvjiem darbiniece Tatjana Ševčenko norādīja, ka uz raktuvēm pārgājusi no tirdzniecības nozares. Ģimene, arī vīrs sākotnēji bijis pret šādu soli, taču vēlāk nācās ar to samierināties.

Darbs ir smags, taču raktuvēs tiekot īstenoti ļoti nopietni drošības pasākumi – pastāvīgi uzraudzīta gaisa kvalitāte, tāpat tiekot domāts par rīcību situācijās, kad Krievijas triecienu rezultātā notiek elektrības padeves pārtraukumi. Šajās raktuvēs simtiem metru zem zemes šauri tuneļi vijas 27 kilometru garumā, bet pacēlāji un cita tehnika būvēta tālajos pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados.

Neraugoties uz Krievijas iebrukumu, darbs šahtās nav apstājies ne uz brīdi, taču ziņas par šī stratēģiskā resursa ieguves apjomu ir slepenas.  

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.