Atbilde uz masveidīgāko trieciendronu uzbrukumu

Ukrainas Gaisa spēki informēja, ka Krievijas armija deviņus dronus palaidusi no Krasnodaras novada. Ar pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevies iznīcināt astoņus no tiem.

Savukārt okupētās Doneckas daļas vadītājs Deniss Pušiļins paziņoja, ka Ukrainas dronu uzbrukumā nodarīti postījumi enerģētikas infrastruktūrai. Vairākās pilsētās, tai skaitā Doneckā un Mariupolē, pārtraukta elektroapgāde, un citviet katlumāju bojājumu dēļ pārtraukta arī apkure.

Triecienu masveidīguma dēļ ne visus dronus izdevies notriekt, atzina Pušiļins.

Ukrainas mediji vēsta, ka apmēram 35 bezpilota lidaparāti pagājušajā naktī tika palaisti uz militāriem objektiem Maskavā un tās apkaimē, kā arī Tulā un Smoļenskā.

Avots Ukrainas militārajā izlūkdienestā norādīja, ka tā bijusi atbilde uz iepriekšējā naktī notikušo masveidīgāko trieciendronu uzbrukumu kopš kara sākuma.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdienas, 26. novembra, vakarā paziņoja, ka frontē vissīvākās cīņas norisinoties Doneckas un Harkivas apgabalos. Savukārt Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs šorīt ziņoja, ka aizvadītās diennakts laikā valsts aizstāvji visvairāk ienaidnieku uzbrukumus ir atvairījuši pie Avdijivkas pilsētas Doneckas apgabalā.

Kā pirmdienas rītā ziņoja Ukrainas ģenerālštābs, valsts aizstāvji pēdējo 24 stundu laikā Avdijivkas tuvumā atvairījuši 30 Krievijas uzbrukumus. 

Ienaidnieks ar aviācijas atbalstu turpina centienus aplenkt Avdijivku, norādīja Ukrainas armija. Uzbrukumi esot gan tieši, gan no flangiem.

Bet ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi vēsta, ka Krievijas karaspēkam ir izdevies sagrābt daļu no Avdijivkas rūpniecības rajona.

Pēdējo sešu nedēļu laikā Krievijas armijai frontē Ukrainā gan bijuši ievērojami zaudējumi. Tā sociālajā platformā "X" vēstīja Lielbritānijas izlūkdienests.

Kā ziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs, visu novembri iebrucēji ik dienas zaudē aptuveni 931 karavīru dienā.

Kaut arī par kritušo un ievainoto kopējā skaita aplēšu metodoloģiju nav iespējams pārliecināties, skaitļi izskatās samērā ticami, norādīja britu izlūki, vienlaikus uzsverot, ka lielie iebrucēju zaudējumi šobrīd saistīti ar uzbrukumu Avdijivkai.

Ukrainā plosās pamatīga sniega vētra

Pirmdienas rītā nav ziņu par masveidīgiem Krievijas dronu un raķešu uzbrukumiem.

Iespējams, tas ir saistīts ar ilgstošo snigšanu Ukrainas ziemeļos un spēcīgo vētru, kas ir nodarījusi postījumus okupētajā Krimas pussalā, kā arī Odesā.

Ukrainā jau otro dienu plosās vējš ar stipru sniegputeni. Daudzviet valstī slēgti ceļi, jo biezā sniega dēļ tie nav izbraucami vai ir ļoti slideni, daudzos ciematos un pilsētās pārtraukta elektrības piegāde, ir bojāta infrastruktūra.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis cilvēkus būt ļoti piesardzīgiem šajos apstākļos, kā arī īpaši pateicās karavīriem, kuri turpina cīnīties par brīvību arī tik skarbos laikapstākļos.

Sniega vētra arī izraisījusi elektrības padeves pārtraukumus 10 reģionos visā Ukrainā, vēstīja medijs "The Kyiv Independent".

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.