Krievijas armija, koncentrējot lielus spēkus, izmantojot daudz kājnieku, artilēriju, arī kasešu bumbas, uzbrūk no vairākām pusēm, cenšoties pilsētu ieņemt. Tiek pieliktas īpašas pūles, lai ieņemtu pilsētas industriālo zonu. Tajā pašā laikā Krievijas zaudējumi ir lieli.
Krievu karaspēks iet pāri līķiem
"Kas attiecas uz krieviem, tad viņu šeit patiesi ir ļoti daudz, taču viņi uzbrūk mazās grupās un vienkārši mirst. Vienus likvidē, bet nāk atkal nākamie, burtiski ejot pa līķiem," stāsta Ukrainas armijas 47. brigādes preses pārstāve Anastasija Blišika.
"Tādi uzbrukumi mazās grupās ir visu laiku. Viņi tikai lien, lien un lien. Viņi pamet savus ievainotos.
Mums ir video, kur divi okupanti nes prom trešo. Kādā brīdī viņiem vienkārši paliek grūti, viņi apstājas, atstāj viņu un iet prom. Bet viņš rāpo viņiem pakaļ, kliedz un māj ar rokām, lai viņam palīdz."
Gūstekņu apmaiņa ir iesaldēta
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direktorāta pārstāvis Andrijs Jusovs informē, ka kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma gūstekņu apmaiņas ietvaros mājās ir atgriezti vairāk nekā 2500 Ukrainas pilsoņu. Kopumā veiktas teju 50 gūstekņu apmaiņas.
Jusovs norādījis, ka kopš vasaras beigām Krievija faktiski ir iesaldējusi gūstekņu apmaiņas procesu. Pēdējā gūstekņu apmaiņa notika augustā, kad Ukrainā atgriezās 22 personas. Taču sarunas starp pusēm gan turpinoties.
Ukraina pieliek visas pūles, lai ukraiņu aizstāvjus atgrieztu dzimtenē, uzsvēra Jusovs, piebilstot, ka darbs pie reģistriem turpinās – tiek vākta informācija gan attiecībā uz karagūstekņiem karavīriem, gan attiecībā uz ieslodzītajiem civiliedzīvotājiem. Galvenā izlūkošanas pārvalde gan neatklāj informāciju par to, cik ukraiņu joprojām varētu būt ienaidnieka gūstā.
Frontes līnija ir ļoti gara
Tikmēr dienvidos Ukraina turpina operāciju Dņepras kreisajā krastā. Ukrainas spēku galvenais mērķis tur varētu būt nokļūšana līdz Krimai. Taču ir lieli izaicinājumi. Kaut vai tas, ka arī tur Krievija sabūvējusi aizsardzības līniju. Vērienīgai Ukrainas spēku virzībai nepieciešams liels skaits tehnikas un laba apgāde.
Lai pāri upei pārceltu lielu skaitu militārās tehnikas, jābūvē pontonu tilti, kas savukārt būtu viegls mērķis Krievijas artilērijai.
Tāpat jāatceras, ka frontes līnija ir ļoti gara, aizsardzības spēki ir izstiepti un lielu spēku pārsviešana Hersonas apgabalā vājinātu austrumu fronti.
Bijusī aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara norādījusi, ka Krievijas armija Ukrainu nogurdina jau vairāk nekā gadu, lai veiktu jaunu izrāvienu frontē.
Tā vietā, lai koncentrētu spēkus un censtos izlauzties cauri Ukrainas aizsardzībai kādā virzienā, Krievijas karaspēks tiek izstiepts. Maļara piebilda, ka militārpersonas par to, protams, zinot un šādai nogurdināšanas taktikai esot jāgatavojas.
NATO spēku pārvietošanās Eiropā ir apgrūtināta
Taču sava aizsardzība ir jāstiprina arī rietumvalstīm. Problemātiska joprojām ir militāro spēku loģistika Eiropā. NATO loģistikas pavēlniecības vadītājs ģenerālleitnants Aleksandrs Solfranks aicinājis alianses dalībvalstis izveidot militāro Šengenu jeb zonu, kas ļautu brīvu militāro spēku pārvietošanos.
Pēc viņa teiktā, NATO karaspēka pārvietošanos pa Eiropu šobrīd apgrūtina pārmērīga birokrātija, un tas var novest pie kavēšanās ar reakciju bruņota konflikta ar Krieviju gadījumā.
Solfranks skaidroja, ka NATO karaspēks Eiropā ir izvietots plašā teritorijā un ne visi no spēkiem ir bāzēti austrumu flangā, kas nozīmē, ka aliansei jāspēj tos ātri pārvietot uz pareizo vietu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
