Izdevums norāda, ka tādēļ arī Ukraina apsver nākamgad mobilizēt vēl pusmiljonu karavīru.
Turklāt Krievija gūst pārsvaru apstākļos, kuros gan ASV, gan Eiropas Savienības sniegtā palīdzība Ukrainai ierauta savstarpējās politiskās cīņās.
Kijivai šī palīdzība akūti vajadzīga, lai spētu noturēt savas pozīcijas.
Medijs gan norāda, ka Krievija, izvēršot ofensīvas ap Avdijivku, Kupjansku un Bahmutu, cieš arī lielus zaudējumus.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājās gaisā".
