Ukrainas prezidenta gada noslēguma preses konference ilga aptuveni divas stundas, un tajā piedalījas liels skaits žurnālistu no visas pasaules, tostarp arī Latvijas Radio. Tās sakumā Zelenskis ieskicēja Ukrainas uzvaras šajā valstij nebūt ne vieglajā laikā un uzsvēra, ka būtiskākais ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lēmums sākt sarunas ar Ukrainu par tās iestāšanos ES. 

Šai tematikai bija pielāgota arī preses konferences zāle, un prezidents atkārtoti apliecināja, ka tas ir ļoti nozīmīgs process ukraiņiem un valsts nākotnei. Kā vēl vienu Ukrainas uzvaru prezidents pieteica ukraiņu sekmes Melnajā jūrā, kur izdevies patriekt Krievijas kuģus tālu prom un arī atbrīvot ceļu kravas kuģiem.

Tāpat kā pozitīvu aspektu prezidents atzīmēja ekonomikas spēju atkopties pilna apmēra iebrukuma un sākotnēji milzīgas inflācijas apstākļos, kā arī to, ka izdevies stiprināt pretgaisa aizsardzību.

Taču preses konferencē lielākā uzmanība bija veltīta Ukrainas pretuzbrukumam, kas sākās pavasarī, bet nebija tik sekmīgs, kā daudzi starptautiskie partneri sagaidīja.

Tika runāts par mobilizāciju. Jau ilgāku laiku Ukrainas Augstākajā radā atrodas priekšlikumi likumu grozījumiem, kas skar gan izmaiņas nosacījumos Ukrainas iedzīvotāju iesaukšanai armijā, gan arī iesniegts priekšlikums, kas ļautu personu izņemt no mobilizēto saraksta pēc 18 karā pavadītiem mēnešiem, ja ir tāda vēlme. 

Šis ir tas, ko jau ilgāku laiku prasa karavīru tuvinieki, – gan Kijivā, gan citviet Ukrainā notikusi virkne pasākumu – mātes un sievas ir izgājušas ielās, sakot, ka vēlas savus tuviniekus mājās, ka tiem cilvēkiem, kas pirms diviem gadiem brīvprātīgi pieteicās karā, jābūt iespējai arī pēc noteikta nodienēta laika armiju atstāt. 

Šobrīd likums tādu kārtību neparedz un karavīri var pārtraukt dienestu vienīgi tad, ja to paredz viņu veselības stāvoklis, proti, iegūtas smagas traumas.

Tāpēc šis jautājums ukraiņiem šobrīd ir ļoti būtisks un tas, ko prezidents pavēstīja jau iepriekš – ka armijas vadība šobrīd ir nākusi pie viņa ar piedāvājumu faktiski uz pusi palielināt Ukrainas armiju.  

"Jautājums, manuprāt, ir ļoti jūtīgs. Viņi runāja par mūsu valsts aizsardzību un potenciālo pretuzbrukumu un [cilvēku] deficītu [armijā]. Un viņu ierosinājums bija mobilizēt papildus 450–500 tūkstošus cilvēku. Tas ir ļoti nopietns skaitlis. Es teicu, ka man vajag vairāk argumentu, lai atbalstītu šo virzienu. Jo tas ir jautājums, pirmkārt, par cilvēkiem, otrs – par taisnīgumu, un tas ir arī jautājums par kaujaspējām un par finansēm," teica Zelenskis.

Šobrīd precīzs Ukrainas armijas karavīru skaits nav zināms, bet tiek lēsts, ka tas ir ap vienu miljonu cilvēku. Var secināt, ka Ukrainas armijas virspavēlnieks piedāvājis uz pusi palielināt iesaucamo karavīru skaitu, taču Zelenskis atzīmēja, ka vēlas atbildes arī uz jautājumu par ukraiņu karavīru iespējām tik izņemtiem no mobilizēto saraksta, rotēt, doties atvaļinājumos.

Viņaprāt, ir jāsagatavo tāds risinājums, kas frontē esošajiem nodrošinātu taisnīgumu – varēja saprast, ka prezidents runā par to situāciju, ka vieni karo nu jau otro gadu un viņiem nav nekādu iespēju pārtraukt  savu militāro dienestu, kamēr citi netiek iesaukti.

Tāpat Zelenskis arī atzīmēja šāda apmēra mobilizācijas izmaksas. Proti, vēl 500 tūkstoši karavīru Ukrainai izmaksātu papildu 500 miljardus hrivnu (12,24 miljonus eiro), turklāt tas būtu arī papildu slogs Ukrainas nodokļu maksātājiem, jo vienu karavīru uztur seši nodokļi maksātāji, viņš paziņoja.

Šobrīd likums paredz, ka armijā var iesaukt vīriešus vecumā līdz 60 gadiem. Preses konferencē Zelenskim jautāja, vai varētu mobilizāciju attiecināt arī uz sievietēm un vīriešiem, kas jaunāki par 27 gadiem. Zelenskis atbildēja, ka priekšlikumu mobilizēt arī Ukrainas sievietes neparakstīs, savukārt par gados jaunākiem vīriešiem viņš atbildēja, ka varētu to atbalstīt.

Ukrainas Augstākās Radas darba kārtībā jau ir arī priekšlikumi ierobežot iespējamu izvairīšanos no iesaukšanas armijā, šķietami uzsākot mācības universitātē.

Jau iepriekš ziņots, ka līdz Krievijas vispārējam iebrukumam Ukrainā 2021. gadā valstī bija ap 40 tūkstoš studentu – vīrieši, kas ir 25 un vairāk gadus veci. 

Taču, sākoties pilna apmēram karam, 2022. gadā šo studējošo vīriešu skaits pieauga līdz 106 tūkstošiem. Arī šogad šis skaitlis tuvojas 100 tūkstošiem, kas, kā uzskata ukraiņu amatpersonas, varētu liecināt par aptuveni 60 tūkstošiem vīriešu, kas šo iespēju, ticams, izmantojuši kā veidu, lai izvairītos no mobilizācijas.

Pēdējā laikā arī vairākkārtītgi ziņots par Zelenska saspīlētājām attiecībām ar Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku Valēriju Zalužniju. Un arī par šo jautājumu preses konferencē tika runāts. 

Zelenskis atbildēja, ka šogad frontē paveiktais tiks vērtēts, bet par saviem plāniem attiecībā uz Zalužniju viņš šobrīd nerunās.  

"Man ir darba attiecības ar Zalužniju. Viņam kā virspavēlniekam kopā ar ģenerālštābu jāatbild par rezultātiem kaujas laukā. Tur ir daudz jautājumu. Un arī [operatīvās grupas] "Tavria" komandieris, kas bija atbildīgs par operatīvo vadību... Redziet, ofensīva ir sarežģīts jautājums: kaut kas bija, kaut kā trūka, kaut kā pietrūka... Ļoti sarežģīta vēsture," sacīja Ukrainas prezidents.

Preses konferencē Zelenskis tika izvaicāts arī par jautājumiem, kas saistīti ar drošības garantijām Ukrainai un tās potenciālo iestāšanos NATO, bet, kā atzina Zelenskis, šobrīd tāda uzaicinājuma iestāties militārajā aliansē nav bijis, taču viņš to uzskata par labu veidu, kā nodrošināt Ukrainas turpmāko drošību. 

Zelenskis atzina, ka ir dzirdējis par iespēju, ka Ukraina iestātos NATO tikai ar to teritoriju, kuru šobrīd kontrolē, taču viņš uz to raugās ar lielu skepsi.

"Un te būtu jautājums – vai NATO valstis cīnītos par daļu no Ukrainas teritorijas, kurai ir tas vai cits statuss. (...) Mēs taču ar jums nekad neatzīsim Krievijas okupētās teritorijas. Tad par mums teiktu – mēs neesam pilnībā NATO. Daļa no mums ir drošības aliansē, bet otru daļu mēs neatzīstam par Krievijas teritoriju. Mēs to nekad neatzīsim, tas taču ir saprotams," sacīja prezidents.

Tāpat Zelenskis norādīja, ka Ukraina aizvien paliek pie valsts 1991. gada robežām un cīnīsies par visas savas teritorijas atbrīvošanu.

Vēl viens būtisks jautājums, kam žurnālisti no ļoti dažādām pusēm vairākkārt pieskārās, bija saistīts ar Rietumu atbalstu Ukrainai.

Proti, ka ASV līdz šim tā arī nav spējusi pieņemt Ukrainai tik ļoti vajadzīgos lēmumus par 60 miljardu ASV dolāru palīdzību. Arī Eiropas Savienība (ES) kavējas ar 50 miljardu palīdzības paketes atbalstīšanu. 

Uz tiešu jautājumu, kāda šobrīd ir situācija Ukrainā – cik daudz laika Ukrainai ir gaidīt šo palīdzību no ASV, Zelenskis atbildēja, ka tā ir vajadzīga jau tagad. Vienlaikus Zelenskis arī pauda pārliecību, ka visu, ko ASV iepriekš solījusi Ukrainai, tā arī pilnībā izpildīs.

Vaicāts par to, kā situācija varētu attīstīties, ja nākamgad vēlēšanās ASV uzvarēs Donalds Tramps, Zelenskis norādīja, ka neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs, ļoti svarīgi būs šī prezidenta pirmie signāli.

Ja tie būs vairāk vērsti uz iekšpolitiku, ekonomiku un mainīsies attieksme pret Ukrainu, tad tie ļoti stipri varētu ietekmēt kara gaitu Ukrainā.

Zelenskis arī stāstīja, ka ir personīgi ticies ar Ungārijas prezidentu Viktoru Orbānu, kurš iepriekš licis šķēršļus ES atbalstam Ukrainai. Tiesa, Orbāns savu pozīciju pietiekami skaidri Ukrainas prezidentam tā arī nav izskaidrojis.

Prezidents atzīmēja, ka kopumā Budapeštas attieksme pret Kijivu šobrīd nav īpaši draudzīga, tomēr valstis var atrast diplomātiskus risinājumus problēmām.

Līdzīgi prezidents  pauda cerību, ka diplomātiskā ceļā izdosies atrisināt arī problēmas ar Poliju. Poļu autopārvadātāju protesti ir pamatīgi apgrūtinājuši ukraiņu lauksaimnieku un autopārvadātāju dzīvi – uzņēmējiem radīti simtiem miljonu eiro lieli zaudējumi, ierobežota graudu izvešana no Ukrainas, un tagad faktiski paralizēts arī kravu tranzīts cauri Polijai.

Runājot par šo situāciju, Zelenskis bijis ļoti emocionāls un norādīja, ka ukraiņi ļoti novērtē to, kā viņiem Polija līdz šim ir palīdzējusi smagā brīdī. Taču tas, kas noticis pēdējā laikā, jau esot par daudz. Un prezidents pauda cerību, ka jaunais Polijas premjers Donalds Tusks atrisinās šo problēmu. Viņš arī pateicās poļiem par viņu atbalstu Ukrainai tās ceļā uz Eiropas Savienību.

Tuvojoties pilna apmēra iebrukumam otrajai gadskārtai, Zelenskis arī tika izvaicāts par to, vai nebaidās, ka ukraiņi ilgā kara dēļ sašķelsies.

"Ukraiņu vienotība ir mūsu ierocis. Tas ir mūsu priekšrocība, kas palīdzēja saglabāt valsti iebrukuma sākumā," norādīja prezidents. Un, pat ja kādam šie vārdi liksies banāli, tie būtu saglabājami, jo no tā ir atkarīga izdzīvošana.