ĪSUMĀ:

• Orbāns bloķējis vienošanos par ES finansiālu atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā.
• Finansiāla atbalsta turpināšana Kijivai ir daļa no priekšlikuma par ES ilgtermiņa budžeta pārskatīšanu.   
• Eiropas Komisija rosināja sniegt Ukrainai minēto summu līdz  2027. gadam. 
• Plānots nākamā gada sākumā ārkārtas samitā vēlreiz lemt par ES budžeta plānu un palīdzību Ukrainai.  
• Valdis Dombrovskis: Risinājums finansiālam atbalstam jāmeklē steidzami. 

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdien aicināja atbloķēt visus Eiropas Savienības (ES) piešķirtos līdzekļus miljardiem eiro vērtībā, pirms viņš apsvērtu iespēju atcelt veto turpmākai palīdzībai Ukrainai.

"Es vienmēr esmu teicis, ka, ja kāds vēlas grozīt budžeta likumu, un viņi to vēlas vairāku iemeslu dēļ, šī ir lieliska iespēja Ungārijai skaidri pateikt, ka tai ir jāsaņem tas, kas tai pienākas. Ne pusi, ne ceturtdaļu – bet visu," premjers sacīja intervijā Ungārijas valsts radio.

Vienošanos par finansiālu atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā bija plānots panākt ES dalībvalstu līderu pēdējā šī gada samitā, kas ceturtdien un piektdien notiek Briselē.

"Nakts maiņas kopsavilkums: veto papildu naudai Ukrainai, veto daudzgadu finanšu shēmas (MFF) budžeta pārskatīšanai. Mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma nākamgad Eiropadomē pēc pienācīgas sagatavošanās," sociālajos medijos rakstīja Orbāns.

Lēmuma pieņemšanu par jauno palīdzības paketi Ukrainai apgrūtināja fakts, ka finansiāla atbalsta turpināšana Kijivai ir daļa no priekšlikuma par ES ilgtermiņa budžeta pārskatīšanu.

ES darbojas ar septiņu gadu budžeta sistēmu, un pašreizējais kopīgā budžeta periods ir no 2021. līdz 2027. gadam.

Eiropas Komisija (EK) šogad ierosināja piešķirt Ukrainai finansiālu atbalstu līdz  2027. gadam 50 miljardu eiro apmērā. No šīs summas 33 miljardi eiro tiktu piešķirti kā aizdevumi, bet 17 miljardi eiro – kā granti.  

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels apstiprināja, ka ES valstu līderi nespēja vienoties par budžeta plānu, kas ietver palīdzību Ukrainai, vienas dalībvalsts – Ungārijas – iebildumu dēļ. Mišels sacīja, ka tuvākajās nedēļās notiks darbs pie tā, lai nākamā gada sākumā sarīkotu ārkārtas samitu, kurā vēlreiz lemtu par ES budžeta plānu un palīdzību Ukrainai.

"Es negribu pārāk ieslīgt detaļās, jo es gribu tuvākajās dienās, tuvākajās nedēļās strādāt kopā ar kolēģiem, lai sagatavotu samitu, kas notiks nākamgad, nākamā gada sākumā," sacīja Mišels. 

Ceturtdien ES valstu līderi vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, kā arī piešķirt kandidātvalsts statusu Gruzijai. Tas notika par spīti tam, ka Ungārijas premjers Orbāns līdz pēdējam pretojās sarunu sākšanai ar Ukrainu. Orbāns atteicās piedalīties "sliktā lēmuma" pieņemšanā, taču atturējās uzlikt tam veto.

Dombrovskis: Risinājums finansiālajam atbalstam jāmeklē steidzami

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka attiecībā uz finansiālu atbalstu Ukrainai ir steidzami jāmeklē alternatīvi risinājumi.

"Risinājumi, kādā veidā virzīties uz priekšu – vai nu ar 26 ES dalībvalstu atbalstu, vai arī veidot pa vidu kādu īstermiņa makrofinansiālas palīdzības programmu, jo skaidrs, ka atbalsts Ukrainai ir nepieciešams, un tas nevar gaidīt," atzīmēja Dombrovskis. 

Tikmēr Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis Latvijas Radio izteicās, ka Ukrainai naudas pietiek vēl vairākām nedēļām, tāpēc pagaidām nav jāsatraucas par ES un ASV kavēšanos ar jauniem atbalsta piešķīrumiem.

Bukovskis uzskata, ka ES vienošanās par finansiālu palīdzību Ukrainai tiks panākta, lai arī tas notiks vēlāk, bet šobrīd galvenais ir Briselē pieņemtais ES lēmums par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu.