33 gadus vecais Nikolajs Ogolobjaks tika notiesāts uz 20 gadiem cietumā par četru pusaudžu rituālu slepkavību 2008. gadā. Šomēnes viņš tika atbrīvots pēc karošanas Ukrainā, vēstīja Krievijas mediji.
"Tagad visi ļoti rūpīgi pēta apžēlošanas sarakstus. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka mēs runājam par noteiktiem nosacījumiem, kas ir saistīti ar atrašanos frontes līnijā. Šajā sakarā nav veiktas nekādas izmaiņas," žurnālistiem pavēstīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Ogolobjakam un vēl sešiem pašpasludinātā kulta locekļiem tika piespriesti ilgi cietumsodi par šausminošajām slepkavībām, kas pirms 15 gadiem tika pastrādātas Krievijas Jaroslavļas reģionā.
Viņam būtu bijis jāpaliek cietumā līdz 2030. gadam, taču pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā viņš tika iesaukts vienā no Krievijas bataljoniem, kas tika sakomplektēti no likumpārkāpējiem un notiesātajiem
"Pēc ievainojuma viņš ir invalīds," Krievijas izdevumam "76.ru" pastāstīja Ogolobjaka tēvs.
Krievija, domājams, savervējusi aptuveni 100 000 ieslodzīto karam Ukrainā, lēš ieslodzīto tiesību aizsardzības grupas vadītāja Olga Romanova.
Pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teiktā, Maskava šobrīd izmanto notiesātos, lai aizstātu lielāko daļu kaujās zaudēto karavīru.
Krievijas mediji ir ziņojuši par vairākiem gadījumiem, kad atbrīvotie ieslodzītie pēc aiziešanas no armijas izdarījuši smagus noziegumus, tai skaitā slepkavības.
Kremlis šomēnes atzina ieslodzīto izmantošanu karā, bet norādīja, ka notiesātie var "ar asinīm izpirkt savu noziegumu kaujas laukā".
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
