Panorāma

Deputāti nav vienisprātis, vai Varakļānus pievienot Madonai

Panorāma

Mazajās skolās pedagogu algas segs arī pašvaldības

Ukraina uzbrūk naftas objektiem Krievijā

Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukumā aizdegusies naftas bāze

Krievijas Brjanskas apgabala Kļincu pilsētā piektdien Ukrainas drona uzbrukumā aizdegusies naftas bāze, paziņoja Brjanskas apgabala gubernators Aleksandrs Bogomazs.

Lidmašīnas tipa dronu neitralizējuši Krievijas armijas radioelektroniskie spēki, taču tā vestā munīcija nokritusi naftas bāzes teritorijā un izcēlies ugunsgrēks, platformā "Telegram" vēstīja gubernators.

Pēc uzbrukuma naftas bāzei aizdegās četras naftas tvertnes, liesmām pārņemot vairāk nekā tūkstoš kvadrātmetru platību. Pēc Ukrainas avotu ziņām, uzbrukumā izmantots Ukrainā ražots lidrobots.

Pēc provizoriskām ziņām, cietušo nav, piebilda Bogomazs. Viņš arī informēja, ka notikuma vietā ieradušās 13 ugunsdzēsēju automašīnas.

Savukārt Maskavas reģiona dzelzceļa pārvalde paziņoja, ka uz Kļinciem devies ugunsdzēsības vilciens.

Drona uzbrukumu Kļincu naftas bāzei sarīkoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde, aģentūrai AFP sacīja informēts avots Ukrainas drošības struktūrās.

Uzbrukumā skartā Kļincu pilsēta atrodas 70 kilometrus no Ukrainas robežas.

Tā nav pirmā reize, kad ukraiņu lidroboti šonedēļ uzbrukuši mērķiem Krievijas teritorijā. Jau iepriekš vēstīts, ka naktī uz ceturtdienu Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbrukuši naftas noliktavai Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā. 

"Šī ir Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes operācija, kurā iesaistīti mūsdienīgi Ukrainas resursi. Turpinās datu vākšana un apstiprināts, ka mērķim trāpīts," apliecināja kāds anonīms un ministrijai pietuvināts avots. "No šī brīža Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala militārie objekti ir Ukrainas spēku darbības zonā".

Izskan arī ziņas par dronu uzbrukumu šaujampulvera rūpnīcai Tambovas apgabalā, kas atrodas simtiem kilometru no Ukrainas robežas.

Kamēr Krievijas pierobežas apgabalos ukraiņu uzbrukumi vairs nav retums, uzlidojumi tālu no Ukrainas robežām varētu liecināt par stratēģijas maiņu, raksta mediji.

Avots Ukrainas izlūkdienestā medijiem paudis, ka Kijiva turpinās uzbrukumus militāriem objektiem Krievijas iekšienē.

Tā kā lielākā daļa Krievijas pretgaisa aizsardzības koncentrēta okupētajās Ukrainas teritorijās, objekti Krievijas iekšienē ir ievainojamāki, īpaši droniem, kas var nolidot lielus attālumus.

Šādi uzbrukumi apgrūtina Krievijas armijas loģistiku un piegādes, kas savukārt dod Ukrainai lielākas manevru iespējas.

Bažās par dronu uzbrukumiem citā pierobežas pilsētā Belgorodā šodien atcelti arī Kunga Kristīšanas svētku pasākumi. Tā ir pirmā reize, kad tiek atcelti tik nozīmīgi rituāli uzbrukumu draudu dēļ.

Ukrainas uzbrukumu aktivizēšanos skaidro ar tuvojošos kara otro gadadienu un Krievijas prezidenta vēlēšanām, pirms kurām Kijiva cenšas atgādināt Krievijas sabiedrībai, ka karš skar arī viņus.

Arī drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa norādījusi – Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ierodas arvien dziļāk agresorvalsts iekšzemē. Viņa atgādināja, ka Krievijas pilsētā Voroņežā pat iestājies ārkārtas stāvoklis Ukrainas dronu uzbrukumu dēļ. 

Tur atrodas gaisa bāzes, kas ir svarīgas Krievijai, lai turpinātu agresiju Ukrainā. 

"Ja Ukraina ir spējīga veikt dronu uzbrukumus Voroņežā, un tā nav pierobeža, ir jāsaprot tas, ka šobrīd Krievija vēl vairāk saspringst. Protams, tas nav redzams lielākajos virsrakstos un Maskavā par to varbūt nesaspringst tik ļoti, bet ir svarīgi tas, ka pat tālāk nekā tikai Krievijas pierobežā arī var ierasties karš," skaidroja Bērziņa.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti