Pēc viņas teiktā, runa ir par reģionālu risinājumu.
"Pirms nedēļas man bija saruna ar Polijas iekšlietu ministru. Mēs vienojāmies, ka tagad tehniskā līmenī koordinējam tehniskos soļus, algoritmus, kā izskatītos šāda reģionāla lēmuma pieņemšana, ja Baltijas valstis un Polija to darītu vienlaikus," žurnālistiem Viļņā sacīja Bilotaite.
"Gribu apliecināt, ka mēs pie tā strādājam gan tehniskā līmenī, gan politiskā līmenī - 28. [augustā] Varšavā ir plānota tikšanās, kurā piedalīsies Baltijas valstu un Polijas ministri, un mēs izstrādāsim pēdējās nianses, kā vajadzētu izskatīties tā dēvētajai sinhronajai [robežu slēgšanai]," viņa teica.
Latvijas iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") aģentūrai LETA pastāstīja, ka 28. augustā Varšavā plānota Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministru tikšanās, kuras laikā tiks arī izvērtēta situācija uz robežas ar Baltkrieviju. Robežas slēgšana ar Baltkrieviju var būt iedarbīga pret Lukašenko režīma īstenotajiem hibrīdkara elementiem vien tad, ja to īsteno visas trīs robežvalstis – Latvija, Lietuva un Polija – vienlaicīgi.
Kučinskis norādīja, ka robežas slēgšana ir izdiskutējama iesaistīto valstu iekšlietu ministru starpā, bet konkrēta lēmuma pieņemšana valdības vadītāju līmeņa jautājums.
Lietuvas valdība trešdien nolēma no piektdienas, 18. augusta, slēgt Šumskas un Tverečas kontrolpunktus uz robežas ar Baltkrieviju, ņemot vērā iespējamos draudus no Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" kaujiniekiem.
Lietuvas valdība šādu lēmumu pamatoja ar ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību mazināt draudu līmeni.
Pēc Šumskas un Tverečas robežšķērsošanas punktu slēgšanas Lietuvā pie Baltkrievijas robežas turpinās darboties četri kontrolpunkti – Medininkos, Lavorišķos, Raigardā un Šalčininkos.
Saskaņā ar Lietuvas un Polijas amatpersonu sniegto informāciju pašlaik Baltkrievijā atrodas aptuveni 4000 "Vagner" algotņu, daļa no tiem – pie robežas ar Lietuvu un Poliju.
Tikmēr Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien Polijā tikās ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu, kurš medijiem pauda, ka ar Latvijas kolēģi apsprieda drošības jautājumus.
"Runājām par karu Ukrainā, par Krievijas agresiju, kā arī par Baltkrievijas hibrīddraudiem. Arī runājām par uzbrukumiem gan Polijas, gan Latvijas robežām. Abu valstu robežām hibrīda veidā uzbrūk Baltkrievija. Mēs nešaubāmies, ka tas notiek sadarbībā ar Krieviju," sacīja Duda.
Savukārt Rinkēvičs sacīja, ka "mēs redzam nepieciešamību turpināt cieši koordinēties un apmainīties ar informāciju, ņemot vērā, ka Lukašenko režīms izmanto migrāciju kā ieroci un šobrīd arī Baltkrievijā ir ieradies diezgan ievērojams skaits "Vagner" grupējuma teroristu, kas var tikt izmantoti dažāda veida provokācijām. Mēs esam gatavi arī pieņemt koordinētus nepieciešamos lēmumus, ja situācija attīstās kādā dramatiskākā virzienā."
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
