Iepriekš bija izskanējušas ziņas, ka lēmums par pilnīgu robežas slēgšanu varētu tikt pieņemts jau Varšavas sanāksmē, tomēr pagaidām Polija un Baltijas valstis nav izšķīrušās par tik radikālu soli.
Ministri vienojušies, ka Latvijas, Lietuvas un Polijas robeža ar Baltkrieviju var tikt slēgta bruņota incidenta vai migrantu masveida pieplūduma gadījumā.
Latvijas iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") spriež, ka šāds lēmums sūta skaidru vēstījumu Baltkrievijas diktatoram.
"Vēstījumu Lukašenko, ka mēs te nejokosimies ar lēmumu pieņemšanu. Šajās divās pieminētajās varbūtībās – gan ieroču pielietošana, gan masu pieplūdums uz robežām –, būs vajadzīgas tikai skaitītas stundas, lai mēs, katra valsts, varētu rīkoties," teica Kučinskis.
Kučinskis sarunā ar Latvijas Radio teica, ka arī robežas slēgšanas gadījumā tiktu respektēta Baltkrievijas opozīcijas aktīvistu vēlme izbraukt no valsts.
Iekšlietu ministru sanāksmes laikā tika uzsvērts, ka drošības nodrošināšana pie Eiropas Savienības ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir viena no visu četru valdību prioritātēm.
"Latvija, Lietuva, Polija un Igaunija stingri iestājas pret mēģinājumiem destabilizēt situāciju reģionā, izmantojot cilvēku kontrabandu. Paturam iespēju solidāri vajadzības gadījumā slēgt robežu. Par to vienojāmies Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministru sanāksmē," vēsta Kučinskis.
"Mēs pieprasām Minskas varasiestādēm, lai "Vagner" grupējums nekavējoties pamestu Baltkrievijas teritoriju un nelegālie migranti nekavējoties atstātu pierobežas teritoriju, kā arī tiktu nosūtīti atpakaļ uz savu izcelsmes valsti," paziņoja Polijas iekšlietu ministrs Mariušs Kaminskis.
"Ja notiks kāds kritisks incidents, neatkarīgi no tā, vai uz Polijas vai Lietuvas robežas, mēs reaģēsim nekavējoties. Tiks slēgti visi robežpārejas punkti, kas līdz šim bija atvērti," uzsvēra Kaminskis.
Latvija, Lietuva, Polija un Igaunija stingri iestājas pret mēģinājumiem destabilizēt situāciju reģionā, izmantojot cilvēku kontrabandu. Paturam iespēju solidāri vajadzības gadījumā slēgt robežu. Par to vienojāmies Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministru sanāksmē🇱🇻️🇱🇹️🇵🇱🇪🇪 pic.twitter.com/AWn8KXGHrZ
— Maris Kucinskis (@MarisKucinskis) August 28, 2023
Kopīgajā paziņojumā pēc sanāksmes akcentēts, ka visas četras valstis uzskata Krievijas veiktās darbības, ko atbalsta Baltkrievija, par tīšiem mēģinājumiem destabilizēt situāciju reģionā.
"Mēs stingri paziņojam, ka kopīgi iestāsimies pret šādiem mēģinājumiem. Mūsu reakciju iezīmēs solidaritāte, apņēmība un atbilstība situācijai ar iespēju pilnīgi izolēt abus režīmus, slēdzot robežšķērsošanas vietas. Mēs esam apņēmušies aizsargāt demokrātiskās pasaules robežas," teikts ministru paziņojumā.
Latvijas iekšlietu ministrs Kučinskis brīdina, ka Baltkrievijas kaimiņvalstis nedrīkst zaudēt modrību arī pēc "Vagner" vadoņa Jevgeņija Prigožina nāves aviokatastrofā.
"Mēs nedrīkstam atslābt arī attiecībā uz destabilizācijas draudiem, ko rada "Vagner" grupējuma klātbūtne. Ja arī vilku vadonis ir miris, tas nenozīmē, ka paša vilku bara vairs nav," spriež Kučinskis.
Kučinskis sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka "Vagner" darbības Baltkrievijā nav prognozējamas, tādēļ jābūt gataviem visiem scenārijiem. Šobrīd situācija uz robežas tiekot kontrolēta.
Kučinskis arīdzan spriež, ka vajadzētu palielināt sodus personām, kas iesaistītas robežpārkāpēju plūsmas veicināšanā.
"Ja tiks pieņemts lēmums slēgt robežas, Lietuva ir sagatavota, mums ir plāns, kā pakāpeniski slēgt robežu," vēsta Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite.
Ministre arī paziņoja, ka Lietuva plāno slēgt vēl divus kontrolpunktus uz robežas ar Baltkrieviju. Lēmums tiktu pieņemts, lai samazinātu kontrabandas apmērus un novirzītu robežsardzes resursus uz atlikušajiem robežkontroles punktiem.
Lietuva augustā jau slēdza divus no sešiem kontrolpunktiem uz robežas ar Baltkrieviju.
Latvijas un Lietuvas iekšlietu ministri, pārrunājot aktuālos izaicinājumus cīņā ar nelegālo migrāciju, vienojušies par kopēju paziņojumu, ka abu valstu kompetentie dienesti savstarpēji apņēmušies pielikt pūles, lai veiktu to trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atgriešanu, kuri nelikumīgi šķērsojuši ES ārējo robežu viena dalībnieka valstī un pēc tam pārcēlušies uz otra dalībnieka valsti, ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc otra dalībnieka valsts kompetentās iestādes pieprasījuma saņemšanas, ja un kad ir iesniegti visi vajadzīgie un pietiekamie pierādījumi.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
