Ukrainas armija ģenerālštābs vēsta, ka saspringta situācija saglabājas pie pusaplenktās Avdijivkas pilsētas, kur ienaidnieks dažādos frontes sektoros 22 reizes bez panākumiem mēģināja virzīties uz priekšu un uzlabot taktisko situāciju. Artilērijas un mīnmetēju apšaudēm  pakļautas 10 apdzīvotas vietas, bet par upuriem netiek ziņots.

Pie Marijinkas atsisti 15 mēģinājumi ar aviācijas atbalstu virzīties uz priekšu, un apšaudītas sešas apdzīvotas vietas. Okupanti bija aktīvi arī frontes ziemeļu un dienvidu daļā un nav atmetuši cerības izsist Ukrainas spēkus no placdarma Dņepras kreisajā krastā.

Ukrainas aviācija atbildēja ar uzbrukumiem četrām ienaidnieka karaspēka un militārās tehnikas koncentrēšanas vietām, savukārt raķešu prettriecienos iznīcināta pretgaisa aizsardzības sistēma un divas munīcijas noliktavas.

Iespējams, notriektas Krievijas lidmašīnas

Vairākos avotos svētdienas vakarā parādījušās ziņas, ka Ukrainas armijai izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu A-50 un lidmašīnu Il-22. Par notikušo ziņo Ukrainas medijs "RBC-Ukraina", atsaucoties uz avotiem Ukrainas armijā. Taču vēl tiek gaidīts komentārs no Gaisa spēkiem.

Ukrainas vienības šīs lidmašīnas esot apšaudījušas vakar pēc plkst. 21 vakarā. Bumbvedējs Il-22 pēc apšaudes mēģinājis nokļūt tuvākajā lidlaukā, taču pazudis no radara Kerčas rajonā. Tiek pieļauts, ka Ukrainas armija lidmašīnām trāpījusi ar amerikāņu pretgaisa raķešu sistēmas "Patriot" palīdzību.

Lidmašīna A-50 ir ļoti liela un ar lielu radaru uz fizelāžas. Tās vērtība ir no 330 līdz 500 miljoniem ASV dolāru. Šī lidmašīna palīdz iebrucējiem noteikt Ukrainas objektu atrašanās vietu un veikt tiem uzbrukumus.

Kopumā Krievijai ir trīs A-50 vienības un sešas A-50U vienības. Vienu šādu lidmašīnu ukraiņi bojāja jau pērn, kad tai vienā no lidlaukiem uzbruka bezpilota lidaparāts.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.