Pēc analītiķu sniegtās informācijas, Ukrainas bruņotie spēki paplašinājuši kontrolēto teritoriju dienvidos no Krinkiem. Ap ciemu norit sīvas cīņas, un arī Krievijas spēkiem izdevies vietām izspiest ukraiņu armiju no atkarotajām teritorijām.

Krievijas armijas artilērija spēcīgi apšauda upi un tās rietumu krastu, apgrūtinot gan ukraiņu karavīru papildspēku, gan munīcijas un ieroču piegādi.

Tāpēc Dienvidukrainas Aizsardzības spēku vadība paziņojusi, ka primāri svarīgi tagad ir iznīcināt pretinieka precīzos ieročus.

Tikmēr aktīva karadarbība notiek arī citviet frontē. Smagas kaujas joprojām norit pie Avdijivkas, Bahmutas un Marinkas, kur abas puses veic gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvas.

Ukrainas armijas pārstāvji vēsta, ka diennakts laikā pie Avdijivkas bijuši 15 ienaidnieka uzbrukumi. Vissarežģītākā situācija ir pilsētas dienvidu daļā, taču aizstāvjiem pagaidām izdodas noturēt pozīcijas neraugoties uz intensīvajām apšaudēm un gaisa triecieniem.

Kopumā aizvadītajā diennaktī, pēc Ukrainas Ģenerālštāba datiem, notikušas vairāk nekā 80 militāras sadursmes.

Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs atzinis, ka situācija frontē ir sarežģīta, bet kontrolējama.

Zalužnijam bija telefonsaruna ar ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāju. Īpaša uzmanība pievērsta pretgaisa aizsardzības līdzekļu piegādei Ukrainai.

Tikmēr Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks paudis – nākamais gads būs izšķirīgs karā pret Krieviju. Viņš aicinājis ASV un Eiropu Ukrainai nodrošināt papildu ieroču sistēmas, īpaši pretgaisa aizsardzības, kā arī pastiprināt sankcijas pret Krieviju.

ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans tikmēr paziņojis, ka ASV Kongresam steigšus jāapstiprina Baltā nama finansējuma pieprasījums Ukrainas militārajam atbalstam, lai novērstu nopietnas sekas tās aizsardzībai.

Saskaņā ar Salivana teikto ASV finansējuma trūkums jau ir ietekmējis Ukrainas spējas aizstāvēties pret Krievijas īstenoto agresijas karu.

"Ar katru jaunu nedēļu mums kļūst arvien grūtāk finansēt to, kas, mūsuprāt, ir nepieciešams, lai dotu Ukrainai vajadzīgos instrumentus un iespējas aizstāvēt savu teritoriju un turpināt virzīties uz priekšu. Tātad, mūsu ieskatā, iespēju logs pamazām aizveras", norādīja Salivans.

"Pašreizējā situācija jau ietekmē mūsu spēju nodrošināt Ukrainai nepieciešamo, un laika gaitā šī ietekme tikai palielināsies. ASV joprojām spēj sniegt Ukrainas pieprasīto militāro palīdzību, taču pilns finansējums nodrošinās šī atbalsta konsekvenci un efektivitāti. Un to mēs arī cenšamies panākt," uzsvēra Salivans.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravurīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabalā, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.