Kijivā un citās Ukrainas pilsētās karavīru mātes un sievas svētdien bija izgājušas ielās, sarīkojušas piketus, prasot pieņemt likumu, kas ļautu demobilizēties tiem karavīriem, kuri to vēlas, proti, atstāt armiju, pēc tam kad karā pavadīti vismaz 18 mēneši.
Pieprasa termiņu demobilizācijai
Kijivā uz piketu bija sanākuši aptuveni simt cilvēki, galvenokārt sievietes.
Viņas skandēja dažādus saukļus, piemēram, "Ir pienācis laiks citiem!" un "Pieprasām termiņus demobilizācijai!".
"Esmu šeit, jo mans vīrs jau vairāk kā 18 mēnešus dien Ukrainas bruņotajos spēkos, atrodas karstajos punktos un jau ir fiziski un psiholoģiski izsmelts.
Viņi pastāvīgi atrodas necilvēcīgos apstākļos, tāpēc mēs cenšamies pievērst varas uzmanību tam, ka mūsu karavīriem ir nepieciešami termiņi demobilizācijai," stāsta piketa dalībniece Natālija.
Prasības par demobilizācijas iespēju atbalsta arī Tatjana: "Man tur ir dēls kopš pirmajām dienām. Es gribu, lai viņus nomaina. Lai Augstākā Rada tagad aiziet un pakaro, kāpēc viņiem tur ir jābūt tik ilgi?"
Valsts aizstāvēšanā būtu jāiesaistās plašākam cilvēku skaitam
Karavīru tuvinieces arī stāstīja, ka šo gandrīz divu gadu laikā viņu tuvinieki mājās pie ģimenes bijuši dažs 10 dienas, bet cits tikai piecas. Pārējā laikā karavīri visu laiku ir frontē. Uz brīvdienām viņi tiek palaisti atpūsties, bet tās parasti tiek pavadītas frontes tuvumā, kur pārsvarā tuviniekiem tāpat nav iespēju pavadīt laiku ar saviem mīļajiem.
Ģimenes atzīmē, ka ir svarīgi rūpēties ne vien par karavīru fiziskajām vajadzībām, bet arī par psiholoģisko stāvokli, tik ilgi atrodoties frontē un vietām ļoti necilvēcīgos apstākļos.
Tāpēc kā risinajumu viņas uzskata likumīgu iespēju pamest armiju pēc tam, kad frontē ir pavadīts noteikts laika termiņš, piemēram, šajā gadījumā sievietes uzskata, ka tādai iespējai būtu jābūt pēc 18 mēnešiem, kas pavadīti pilna apmēra karā.
Tai būtu jābūt kā brīvprātīgai iespējai. Sievietes arī atgādināja par visas sabiedrības atbildību, to, cik Ukraina bija vienota vispārējā iebrukuma sākumā un tagad karā būtu jāiesaistās daudz plašākam cilvēku skaitam, nevis bezgalīgi izmantojot esošo resursu, kas ir aptuveni miljons militārpersonu.
Armijas vadība apzinās problēmu
No valsts amatpersonu puses vismaz pagaidām publiski nav bijusi nekāda reakcija uz šīm prasībām, bet Ukrainas parlamentā ir iesniegts likumprojekts, kas paredzētu tiesības ukraiņiem tikt atbrīvotiem no armijas pusotru gadu pēc mobilizācijas, ja viņi nav izteikuši vēlmi turpināt militāro dienestu.
Tāpat ar šo likumprojektu bija piedāvāts piešķirt piecu gadu iesaukšanas atlikšanu tiem, kuri ir demobilizēti un mobilizācijas laikā nokalpojuši maksimālo iesaukšanas termiņu.
Kā norāda likumprojekta autori, pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma armijā pirmie iestājās brīvprātīgie un tie, kuri negrasījās izvairīties no iesaukšanas. Tagad šie cilvēki tiek maksimāli ekspluatēti, kas tuvinieku ieskatā nav pareizi.
Jāatgādina arī, ka Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs savā esejā žurnālā "The Economist" par pašreizējo karu un tā iespējamo nonākšanu strupceļā cita starpā pieskārās arī jautājumiem, kas skar karavīru nogurumu un Ukrainas armijas ierobežotajām iespējām viņus rotēt, palaist atpūsties.
Studenti ir atbrīvoti no dienesta
No Zalužnija rakstītā varēja saprast, ka armija apzinās šīs problēmas un mēģina risināt. Taču tāda likuma pieņemšana droši vien nozīmētu lielākas pārmaiņas – arī daudz aktīvāku jauno karavīru iesaukšanu un pagaidām nav skaidrs, vai tam ir sabiedrības atbalsts.
Ukrainas armijā šobrīd var iesaukt jebkuru vīrieti līdz 60 gadu vecumam, ja to pieļauj viņa veselības stāvoklis.
Zināms, ka daļa ukraiņu mēģina izvairīties no dienesta. Ir bijuši gan daudzi korupcijas skandāli, gan arī ievērojami pieaudzis vīriešu skaits vecuma grupā virs 30 gadiem, kas šobrīd nolēmuši apgūt otro augstāko izglītību, lai tādējādi izvairītos no iesaukšanas karadienestā.
Līdz šim no armijas ir atbrīvoti arī studējošie, bet atbildīgās amatpersonas ir sagatavojušas grozījumus, kas paredz atcelt mobilizācijas ierobežojumu studentiem vīriešiem pēc 30 gadu vecuma. Tomēr arī šis likumprojekts pagaidām vēl nav pieņemts.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravurīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabalā, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un pērn ziemā mērķtiecīgi vērsa triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
