Plkst. 3.36 policija Marijampoles rajonā saņēma informāciju, ka automobilī "Mazda" atrodas migranti.
Uz ceļa Marijampole–Kalvarija automašīnas vadītājs nereaģēja uz policijas aicinājumu apstāties, un plkst.3.50 Ļudvinavā automobilis iebrauca Šešupē.
Pēc auto iebraukšanas upē policisti aizturēja trīs vīriešus. Domājams, ka migranti ir Indijas pilsoņi. Tāpat sākta automašīnas vadītāja meklēšana.
Pasažiere, kura, domājams, ir Indijas pilsone, negadījumā gāja bojā.
Sākotnējā informācija liecina, ka imigranti Lietuvā ievesti no Latvijas, pār kuras robežu no Baltkrievijas pēdējā laikā pieaugusi migrantu plūsma.
Lietuvas robežsargi norāda, ka lielākā daļa Latvijā nonākušo migrantu tālāk tiek ievesti Lietuvā.
Pēc sākotnējās informācijas, no Latvijas Lietuvā iebraukusi arī automašīna ar astoņiem migrantiem, kas, domājams, ir Šrilankas pilsoņi, un, bēgot no Lietuvas policijas, auto avarēja.
Ap pusnakti, iebraucot Jonavā, automašīnas "Opel Astra" vadītājs nereaģēja uz policijas aicinājumu apturēt transportlīdzekli.
Bēgot no policijas, automobilis nobrauca no ceļa, ietriecās ēkā un apgāzās.
Negadījumā cieta gan 42 gadus vecais Šrilankas pilsonis, kas vadīja automašīnu, gan vēl septiņi migranti, kas atradās automašīnā un arī, domājams, ir Šrilankas pilsoņi.
Ievainotie nogādāti slimnīcā un pēc medicīniskās palīdzības saņemšanas nodoti Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta darbiniekiem.
Jau vēstīts, ka Lietuvas robežsargi aizvadītajā diennaktī piespieduši doties atpakaļ 21 migrantu, kas nelikumīgi mēģinājis iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas. Tikmēr Latvijas Valsts robežsardze novērsusi 70 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas–Latvijas robežu.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
No 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
