Saistībā ar migrantu pieplūdumu Lietuva sūtīs palīgā Latvijai 20 robežsargus

Lietuva nosūtīs 20 robežsargus uz Latviju, lai palīdzētu kaimiņvalstij saistībā ar rekordlielo nelegālo migrantu plūsmu, pirmdien paziņoja Lietuvas iekšlietu viceministrs Arnolds Abramavičs.

Viņš sacīja ziņu aģentūrai BNS, ka ir pieņemts sākotnējais lēmums Latvijai palīgā nosūtīt līdz 20 robežsargiem.

Svētdien Latvijas robežsargi atklāja 256 mēģinājumus nelegāli šķērsot valsts robežu, kas ir visu laiku lielākais diennakts laikā atklāto robežpārkāpēju skaits.

Tikmēr Lietuvas robežsargi pēdējo nedēļu laikā dienā atklājuši vien dažus vai pat nevienu mēģinājumu nelegāli iekļūt valstī no Baltkrievijas puses.

Šogad Lietuva reģistrējusi 1600 mēģinājumus nelegāli iekļūt valstī no Baltkrievijas puses, savukārt pērn tādu gadījumu skaits sasniedza 11 200.

Savukārt Latvijā kopumā šogad no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 7856 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā ir uzņemti 318 cilvēki.

Pērn visa gada laikā kopā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas–Latvijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.

Lietuvas amatpersonas izteikušās, ka robežpārkāpēju skaits uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas samazinājies, jo Lietuva uzlabojusi robežapsardzi, uzbūvējot dzeloņdrāšu žogu un veicot citus pasākumus.

Ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardze mobilizējusi papildu dienestā esošos robežsargus ārējās robežas apsardzības stiprināšanai. Tāpat robežsardze pieprasījusi papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.

Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes.  Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.

No 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti