Zelenskis intervijā Francijas medijiem norādīja, ka iebrucēji iznīcināja Avdijivku un viņiem izdevās ieņemt nelielas teritorijas, taču viņi vairs nespēj virzīties uz priekšu. Viņš īpaši pieminēja iznīcinātās pretinieka lidmašīnas un uzbrukumus ienaidnieka kuģiem Melnajā jūrā. 

Zelenskis atzīmējis, ka Ukrainas armijai bija grūtības artilērijas munīcijas, pretgaisa aizsardzības un tālās darbības rādiusa ieroču trūkuma dēļ. Tomēr Ukrainas aizstāvji sekmīgi darbojās pret Krievijas gaisa spēkiem, kā arī spējuši atjaunot situāciju Ukrainas austrumos, kur tika apturēts Krievijas ofensīvas mēģinājums. 

Zelenskis arī brīdinājis, ka viņa paziņojums var zaudēt savu aktualitāti "mēneša vai nedēļas laikā", ja Ukraina nesaņems pietiekamu militāro palīdzību no Rietumu partneriem. Šajā sakarā Ukrainas prezidents vērsa uzmanību uz Krievijas pārākumu tālās darbības rādiusa ieroču ziņā un aicināja Rietumvalstis nodrošināt Ukrainai šādus ieročus.

Tikmēr Vācijas medijs "Bild" vēsta, ka Ukrainas armija apturējusi okupācijas spēku virzību pie Doneckas apgabala Marijinkas. Krievija ar bruņutehniku mēģinājusi uzbrukt rietumu virzienā, taču uzbrukums apturēts. 

Savukārt ASV izlūkdienestu ziņojumā norādīts, ka Krievijai ir un būs spēku izsīkuma un morāles problēmas, kā arī trūkst dzīvā spēka. Tomēr pata situācija dod tai zināmas militāri stratēģiskās priekšrocības, tai skaitā aizsardzības rūpniecībai ļauj būtiski palielināt triecienieroču, munīcijas un cita militārā aprīkojuma ražošanu. 

Komentējot Francijas prezidenta Emanuela Makrona nesenos izteikumus par iespēju sūtīt rietumvalstu karavīrus uz Ukrainu, Zelenskis atzīmēja, ka kamēr Ukraina spēj cīnīties ar Krievijas agresiju, Francijas armija atradīsies Francijas teritorijā. Bet, ja Krievijas diktators Vladimirs Putins uzsāks karu ar kādu NATO dalībvalsti, tad NATO arī lems, kā un kādā daudzumā sūtīt vai nesūtīt savus karavīrus uz attiecīgo valsti.

Zelenskis arīdzan piebildis, ka Ukrainai nav nepieciešama ārvalstu karaspēka iesaiste karadarbībā, taču tā būtu ieinteresēta ārvalstu instruktoru un tehniskā personāla klātbūtnē no tām valstīm, kas sniedz militāru atbalstu Kijivai.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.