Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks piektdien apmeklē Kijivu un vizītes gaitā paziņos par jaunu lielu atbalsta paketi Ukrainai un militārā finansējuma palielināšanu šim finanšu gadam līdz 2,5 miljardiem mārciņu (2,9 miljardiem eiro), informēja viņa birojs.

 "Es saku visiem ukraiņiem: Lielbritānija ir ar jums tik ilgi, cik nepieciešams," paziņoja Sunaks.

Šī summa ir par 200 miljoniem mārciņu lielāka nekā iepriekšējos divos gados.

Lielbritānija ir otra lielākā militārās palīdzības sniedzēja Ukrainai aiz ASV.

Sunaks ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski parakstīja vēsturisku drošības sadarbības līgumu.

Šim līgumam vajadzētu būt pirmajam solim ceļā uz "nesatricināmu simtgadīgu partnerību" starp abām valstīm, teikts paziņojumā presei, ko izplatīja Sunaka birojs Dauningstrītā.

Papildus finansējums tiks novirzīts tādām jomām kā tālās darbības rādiusa raķetes, pretgaisa aizsardzība, artilērijas munīcija un kuģniecības drošība. Vismaz 200 miljoni sterliņu mārciņu tiks iztērēti "centieniem ātri iegādāties un izgatavot tūkstošiem militāro dronu Ukrainai, tostarp novērošanas, tāla darbības rādiusa trieciendronus un jūras bezpilota lidaparātus.

Šī būs apjomīgākā dronu piegāde Ukrainai, un paredzams, ka lielākā daļa dronu tiks ražoti Apvienotajā Karalistē, teikts Lielbritānijas paziņojumā.

Sunaks tiksies arī ar glābšanas dienestu darbiniekiem, kas likvidē Krievijas gaisa uzlidojumu sekas.

Sunaks tikmēr, atrodoties Kijivā, uzsvēra, ka Lielbritānijas sniegtā atbalsta apmērs liecina, ka Lielbritānija izprot to, kādā situācijā Ukraina šobrīd atrodas.

"Un tāpēc es esmu šeit, savā šī gada pirmajā ārvalstu vizītē, pirmais ārvalstu līderis, kurš šogad apmeklē Ukrainu. Es vēlos nosūtīt spēcīgu atbalsta signālu Ukrainas tautai, bet arī spēcīgu atbalsta signālu, ko Vladimiram Putinam būs jāuztver. Mēs nekur nepazudīsim. Es esmu šeit ar vienu skaidru vēstījumu. Apvienotā Karaliste atbalsta Ukrainu", sacīja Sunaks.

Neilgi pirms Sunaka ierašanās Kijivā Lielbritānijas militārais izlūkdienests publicējis ziņojumu, kurā norāda uz Ukrainas bruņoto spēku panākumiem tehnoloģisku karadarbības spēju, tostarp dronu pielietojumā Hersonas apgabalā.

Ukrainas karaspēks, kas bāzējas Dņipras upes austrumu krastā, izmanto bezpilota lidaparātus un artilēriju, lai iznīcinātu Krievijas militāro tehniku, teikts ziņojumā.

Britu izlūki arīdzan atsaucas arī uz kādu Krievijas militāro blogeru, kurš ziņoja, ka Hersonas apgabala Krinku ciema tuvumā iznīcināti 90% Krievijas militārās tehnikas. Britu izlūki atzīmē, ka tik būtiski iebrucēju tehnikas zaudējumi, visticamāk, ir skaidrojami ar Krievijas elektroniskās karadarbības spēju trūkumu.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.