Ukrainas varas iestādes ziņo, ka artilērijas apšaudē Harkivas apgabalā trešdien nogalināti vismaz trīs iedzīvotāji. Vēl divi cilvēki ievainoti citā ciemā apmēram 10 kilometrus no Krievijas robežas, un šeit postījumi nodarīti arī veikalam un aptiekai.
Arī naktī uz ceturtdienu ienaidnieks īstenojis vismaz deviņus triecienus pa pilsētu un reģionu, bet informācija par postījumiem tiek precizēta. Uzbrukumu dēļ iespējami strāvas padeves traucējumi. Sprādzieni atskanēja Kijivas, Harkivas, Zaporižjas un Ivanofrankivskas apgabalos.
Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Sinegubovs paziņoja, ka Krievijas raķetes ir trāpījušas vismaz 10 kritiskās infrastruktūras objektiem Harkivas pilsētā un apgabalā.
Ukrainas Bruņoto spēku pavēlniecības "Dienvidi" pārstāve Natālija Humeņuka informēja, ka Krievija ar Irānas piegādātajiem droniem "Shahed" ir uzbrukusi enerģētikas objektiem valsts dienvidu apgabalos.
Odesai okupanti vakar uzbruka ar raķetēm, un gājuši bojā vismaz četri civiliedzīvotāji, tai skaitā 10 gadus veca meitene. Ievainoti vēl 14 cilvēki, un daži no tiem ir kritiskā stāvoklī. Iespējams arī nakts uzbrukums, jo armija vēl neziņo par vairāku no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem palaisto raķešu galamērķi.
Neraugoties uz triecieniem un neveiksmēm frontē, vairāk nekā 80% procenti Ukrainas pilsoņu vēl joprojām ir pārliecināti, ka tiks gūta uzvara pār Krieviju.
Kijivas Razumkova institūta aptaujas rezultāti arī liecina, ka 45% procenti cilvēku tic iebrucēju pilnīgai padzīšanai no valsts, tai skaitā no Krimas.
Ukraina cer uz "Patriot" sistēmām
Ukrainai joprojām trūkst efektīvu pretgaisa aizsardzības sistēmu, tāpēc Kijiva aktīvi strādā pie tā, lai iegūtu pēc iespējas vairāk šādu sistēmu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir izteicies, ka valstij būtu nepieciešamas vismaz 25 ASV ražoto pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" baterijas, lai spētu aizsargāt visu valsts teritoriju pret Krievijas raķešu uzbrukumiem.
Vienas "Patriot" baterijas cena ir aptuveni 1 miljards dolāru, tāpēc Ukraina nevar atļauties iegādāties visu sev nepieciešamo skaitu.
Ukraiņi ir izskaitļojuši, ka viņiem kā minimums būtu nepieciešamas vismaz septiņas "Patriot" baterijas, lai aizsargātu valsts lielākās pilsētas.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba apgalvo, ka Kijiva ir apzinājusi aptuveni 100 "Patriot" baterijas, kas atrodas ārvalstīs, taču pagaidām neviena valsts nav izrādījusi vēlmi kādu no tām nodot Ukrainai.
Liela loma ASV lēmumam
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks, ASV armijas ģenerālis Kristofers Kavoli brīdinājis, ka Ukrainai tuvākajās nedēļās var izbeigties artilērijas lādiņi un pretgaisa aizsardzības raķetes, ja ASV Kongress neatbalstīs papildu militārās palīdzības piešķiršanu Kijivai.
Kavoli vakar uzrunāja Kongresa Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas deputātus. Ģenerālis sacīja, ka
pašlaik Krievijas spēki frontē uz katru Ukrainas aizstāvju izšauto artilērijas lādiņu var atbildēt ar pieciem artilērijas lādiņiem. Kavoli brīdināja, ka tuvākajā laikā šī attiecība var pieaugt līdz 1 pret 10.
Viņš norādīja, ka bez ASV atbalsta Ukrainai būs ļoti sarežģīti aizstāvēties, nemaz nerunājot par iespējām veikt plašākas pretuzbrukumu operācijas.
Kavoli arī paziņoja, ka Krievija rada "hroniskus draudus" pasaulei, tāpēc turpmāka palīdzības sniegšana Ukrainai ir ļoti būtiska. Satraucoši esot arī tas, ka Krievija saņem ekonomisku un militāru atbalstu no Ķīnas, Ziemeļkorejas un Irānas. Kavoli uzsvēra, ka šāda autoritāro valstu stratēģiskā alianse, kas mēģina izaicināt pastāvošo starptautisko kārtību, ir pretrunā ar ASV nacionālajām interesēm.
Arī Ukrainas prezidents Zelenskis pirms dažām dienām paziņoja, ka Ukraina zaudēs karā, ja ASV Kongress drīzumā nenobalsos par vairāk nekā 60 miljardu vērtas militārās palīdzības nosūtīšanu Ukrainai.
Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētājs republikānis Maiks Džonsons kavējas nodot balsojumam attiecīgo likumprojektu, lai gan Senāts to atbalstīja jau februārī.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
