Paredzēts, ka Balto namu apspriešanā pārstāvēs ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans.
Kā aģentūrai norādīja kāda vārdā nenosaukta amatpersona, Vašingtonā bažījas par Volodimira Zelenska un Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija nesaskaņām, kas, iespējams, varētu bremzēt centienus izstrādāt jaunu kara vešanas stratēģiju.
Savukārt cita amatpersona aģentūrai pavēstīja, ka Ukrainas militārpersonas šobrīd izstrādā militāros plānus 2024. gadam un tiek izvērtēts plašs iespējamo darbību klāsts.
Līdz ar to ASV vēlas noteikt, kā mērķtiecīgāk virzīt savu atbalstu, lai palīdzētu Ukrainas spēkiem noturēt savas pozīcijas un izspiesties cauri ienaidnieka aizsardzības līnijām.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija atbalstījusi ideju par daļēju iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskāciju par labu Ukrainai, trešdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg".
Baltais nams kopumā atzinīgi vērtē likumprojektu, kas ļautu konfiscēt daļu no iesaldētajiem līdzekļiem aptuveni 300 miljardu ASV dolāru vērtībā, lai atbalstītu Ukrainas atveseļošanos pēc Krievijas iebrukuma, teikts ASV Nacionālās drošības padomes novembra ziņojumā Senāta Ārlietu komitejai.
Likumprojekts "sniegtu izpildvarai nepieciešamās pilnvaras, lai konfiscētu Krievijas valsts aktīvus par labu Ukrainai", norādīts "Bloomberg" žurnālistu apskatītajā dokumentā.
Baidens atbalstījis Krievijas aktīvu konfiskāciju pēc tam, kad republikāņi Kongresā nobloķēja 60 miljardus dolāru lielo palīdzību Ukrainai, bažījoties par pārāk lielu finansiālo slogu ASV, norāda aģentūra.
Saskaņā ar "Bloomberg" sniegto informāciju Baltais nams cenšas līdzsvarot šīs šaubas ar citām bažām – ka Krievijas aktīvu konfiskācija negatīvi ietekmēs ASV finanšu sistēmas reputāciju un izraisīs bēgšanu no dolāra. Turklāt Vašingtona plāno šo soli saskaņot ar G7 sabiedrotajiem, īpaši ar eiropiešiem, jo Eiropas Savienības (ES) valstīs atrodas aptuveni 200 miljardi ASV dolāru no kopējā iesaldēto Krievijas aktīvu apjoma.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
