Krievijā joprojām atrodas tūkstošiem ukraiņu bērnu, kurus pēc pilna apmēra iebrukuma no okupētajām teritorijām deportēja Krievijas karaspēks.

Viens no viņiem ir 17 gadus vecais Bohdans Jermohins. Viņa vārds plašāk izskanēja šonedēļ, jo Bohdana advokāte Jekaterina Bobrovska paziņoja, ka puisis ir izsaukts uz Krievijas armijas rekturēšanas centru. Viņa baidās, ka Bohdanu varētu iesaukt armijā un nosūtīt karot uz dzimto Ukrainu.

Bobrovska ceturtdien savā profilā "Facebook" publicēja Jermohina video, kurā viņš vēršas pēc palīdzības pie Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska. 

"Es, Jermohins Bohdans, atrodos Krievijas teritorijā un lūdzu jūs, Vladimir Aleksandrovič, palīdzēt man atgriezties mājās," video sacīja Jermohins.

Bāreni Bohdanu deportēja uz Krieviju pērn pavasarī pēc tam, kad Krievijas karaspēks okupēja iznīcināto Mariupoli. Vēlāk jaunietim bez paša piekrišanas piešķīra Krievijas pilsonību.

Šī gada martā puisis mēģināja aizbēgt no Krievijas, taču viņu aizturēja. Advokāte Bobrovska apgalvo, ka šis nebija vienīgais Bohdana mēģinājums atgriezties Ukrainā. Par nevēlēšanos palikt Krievijā viņam piedraudēja ar ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, bet nesen Bohdans saņēma uzaicinājumu ierasties armijas rekrutēšanas centrā decembrī pēc tam, kad viņam būs apritējuši 18 gadi.

Juriste un cilvēktiesību aktīviste Ksenija Korņijenko apgalvo, ka Krievijas mēģinājumi militarizēt deportētos ukraiņu bērnus ir rupjš starptautisko humāno tiesību pārkāpums. 

"Krievija uzspiež deportētajiem bērniem savu pilsonību, no kuras viņi nevar atteikties. Viņi arī nevar patstāvīgi pamest Krieviju, jo kā tās pilsoņi nav izpildījuši pienākumu pret valsti – dienējuši armijā, ko paredz Krievijas konstitūcija. Tā kā šie bērni ir Ukrainas pilsoņi, tad uz viņiem attiecas Ceturtā Ženēvas konvencija "Par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā", tāpēc šādas Krievijas darbības pret bērniem var klasificēt kā kara noziegumu," Korņijenko citēja telekanāls "Freedom".

Ukrainas Augstākās rada pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Bohdans Lubinecs šodien paziņoja, ka ir panākta vienošanās par Jermohina drīzu atgriešanos Ukrainā.

Tikmēr naktī uz piektdienu Ukrainas spēkiem ir izdevies iznīcināt divus Krievijas ātrgaitas desanta kuterus, kuri atradās Melnajā jūrā netālu no Krimas krastiem, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

No izlūkdienesta publiskotajiem video var saprast, ka triecieni okupantu kuģiem ir veikti ar jūras droniem.

Uz "Serna" klases kuteriem ir atradušies vairāki desmiti karavīru un smagā bruņutehnika. Šie kuģi var būt ekipēti ar pretgaisa aizsardzības sistēmām "Tor", lai aizsargātu citus Krievijas Melnās jūras kara flotes kuģus pret iespējamiem raķešu uzbrukumiem.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Dņilovs šonedēļ paziņoja, ka Ukrainas spēki gūst milzīgus panākumus, mēģinot iznīcināt Krievijas militāro aprīkojumu Krimā.

Pēdējos mēnešos ukraiņiem ir izdevušies vairāki postoši triecieni Krimā, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmai S-400, zemūdenei "Rostova pie Donas" un kreiserim "Askold".

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas.