ĪSUMĀ
1. Kāpēc klātienes mācību atsākšana skolās ir svarīga un nepieciešama.
Gadu ilgajā eksperimentā ar attālinātajām mācībām skolotāji pārliecinājās, ka efektivitātes ziņā attālinātās mācības būtiski atpaliek no mācībām klātienē. Turklāt, ja bērniem tiek atņemta ikdienas kontaktēšanās skolā, viņiem ir grūtāk attīstīt savas sociālās iemaņas un viņiem biežāk ir psihiskas problēmas.
2. Kā tika slēgtas un atvērtas skolas pagājušajā gadā.
Covid-19 pirmā uzliesmojuma laikā pagājušā gada pavasarī klātienē mācības skolās tika pārtrauktas lielākajā daļā valstu. Rudenī klātienes nodarbību totāla atcelšana netika novērota, daudzas valstis rīkojās atkarībā no epidemioloģiskās situācijas.
3. Vai tiešām skolas ir koronavīrusa perēkļi?
Jaunu pētījumu rezultāti rāda, ka vīrusa pārneses līmenis skolās ir tāds pats kā apdzīvotajā vietā vai apvidū, kur dzīvo skolēni un skolas darbinieki, vai pat būtiski zemāks.
4. Bērnu loma Covid-19 izplatīšanā un vakcinācijas svarīgums.
Bērnu spēja nodot vīrusu ir apmēram tāda pati kā pieaugušajiem, tāpēc piesardzības pasākumu ievērošana skolās ir nepieciešama un savlaicīga vakcinācija ir ļoti svarīga.
Pirms jaunā mācību gada sākuma epidemiologiem ir vairākas jaunas rekomendācijas.
6. Vai skolu atvēršanu ietekmēs koronavīrusa delta variants.
Jaunais, īpaši lipīgais koronavīrusa celms var izjaukt visrūpīgāk izstrādātos plānus.
1. Kāpēc klātienes mācību atsākšana skolās ir svarīga un nepieciešama
Covid-19 pandēmija lika gandrīz visu pasaules valstu varas iestādēm veikt kolosālu – un pilnīgi nesagatavotu – eksperimentu, kad jaunajai paaudzei klātienes mācības tika nomainītas pret attālinātajām. Un, lai gan attālinātajām mācībām ir savi plusi, tostarp arī drošuma ziņā, vairākums pedagogu uzskata, ka šis eksperiments viņu audzēkņiem maksājis pārāk augstu cenu. Iespējams, ka skolu slēgšana saglabāja dzīvību un veselību daudziem bērniem un pieaugušajiem, taču šīs aplēses ir hipotētiskas.
Bet nesaņemto zināšanu daudzums (tas spēj radīt ilgstošas sekas pašreizējiem bērniem karjeras, labklājības un, galu galā, veselības ziņā) ir reāls un to var izmērīt.
Starptautiskā konsultāciju kompānija "McKinsey", kas specializējas ar stratēģisko vadību saistītu uzdevumu risināšanā, sarīkoja astoņu valstu (ASV, Austrālijas, Francijas, Japānas, Kanādas, Ķīnas, Lielbritānijas un Vācijas) skolotāju aptauju, lai novērtētu, cik efektīvas bijušas attālinātās mācības, kas notika no pagājušā gada marta līdz jūlijam.
Pēc desmit punktu skalas efektivitāte tika novērtēta vidēji ar 4,8 punktiem. Kanādā, Vācijā un Austrālijā skolotāju attieksme pret šo mācību metodi bija nedaudz labvēlīgāka – no pieciem līdz sešiem punktiem.
Savukārt Japānā, kur tehnoloģijas ir augsti attīstītas, attālināto mācību efektivitāte tika novērtēta vidēji ar 3,3 punktiem, bet ASV – ar 3,5 punktiem.
Skolēnu neiegūtās zināšanas aptaujā tika mērītas mēnešos, kurus viņi atpalikuši no programmas apgūšanas. Vissliktākā situācija bija Lielbritānijā, kur skolēni bija atpalikuši par 2,8 mēnešiem. Vidējais atpalikšanas rādītājs astoņām valstīm bija 1,9 mēneši.
Līdzās negatīvām sekām izglītības jomā klātienes mācību trūkums slikti ietekmē arī bērnu sociālo prasmju attīstību un viņu psiholoģisko stāvokli. ASV mēroga aptaujā (.pdf), kuru šogad martā veica Mičiganas Universitātes Čārlza Stjuarta Mota pediatrijas centrs, noskaidrojot 13–18 gadus vecu pusaudžu vecāku viedokli, 73% respondentu atzina, ka ierobežojumi noveduši pie tā, ka viņu bērniem kļuvis grūtāk kontaktēties ar draugiem. Apmēram puse vecāku pamanījuši, ka kopš pandēmijas sākuma viņu bērnu psiholoģiskais stāvoklis pasliktinājies.
2. Kā tika slēgtas un atvērtas skolas pagājušajā gadā
Pēc UNICEF datiem, pagājušā gada martā Covid-19 pandēmijas dēļ skolas klātienes mācībām tika pilnībā slēgtas, desmit valstīs skolas tika daļēji slēgtas un tikai desmit valstīs (to vidū ir Zviedrija, Nikaragva, Taivāna) klātienes mācības skolās tika pilnībā saglabātas. Mācību iestāžu bezprecedenta slēgšanas klātienes mācībām dēļ normāls izglītības process tika pārtraukts vairāk nekā 1,57 miljardiem bērnu un pusaudžu jeb 90% no pasaules skolas vecuma bērnu un pusaudžu.
Pagājušā gada maijā Izraēla un Dienvidkoreja vienas no pirmajām atsāka klātienes mācības, jo būtiski samazinājās saslimstība ar Covid-19. Šī pieredze izrādījās neveiksmīga – burtiski divās nedēļās jauno gadījumu skaits strauji pieauga, un daudzas skolas bija spiestas atkal sūtīt bērnus mājās. (LSM.lv sekoja situācijas attīstībai šo valstu skolās.)
Tikmēr Vācijā, Dānijā, Vjetnamā un Jaunzēlandē skolu atvēršana pēc tam, kad Covid-19 pavasara uzliesmojums bija noplacis, neizraisīja būtisku saslimstības pieaugumu. (LSM.lv rakstīja par to, kā atsākas klātienes mācības dažādās valstīs.)
Par galveno iemeslu, kāpēc pieaug saslimstība pēc bērnu masveida atgriešanās klasēs, eksperti nosauca pārāk steidzīgo ierobežojumu atcelšanu un bieži vien pretrunīgās rekomendācijas.
Starp galvenajiem drošības pasākumiem, kas tika izmantoti dažādās valstīs pagājušajā gadā, bija masku valkāšana, temperatūras mērīšana, fiziskā distancēšanās, "burbuļu" metode (skolēnu, galvenokārt jaunāko klašu, sadalīšana nelielās grupās, kuras visu laiku pavada vienā klases telpā un ar vienu skolotāju) un – iespēju robežās – mācības ārpus telpām.
Dažas valstis (piemēram, Somija) pirms 2020./2021. mācību gada izstrādāja elastīgus plānus apsteidzošai reaģēšanai, saskaņā ar kuriem ierobežojumi skolu apmeklēšanai tika ieviesti atbilstoši tam, kā pasliktinājās epidemioloģiskā situācija.
Jaunais pandēmijas uzliesmojums pagājušā gada rudenī, pēc UNICEF datiem, neizraisīja tik masveidīgu pāreju uz attālinātām mācībām: aptuveni simt valstu saglabāja klātienes mācības pilnā apmērā, aptuveni 50 valstu izmantoja dažādas jauktās shēmas, un tikai 25 valstīs klātienes mācību skolās nebija vispār. Šogad februārī skolas bija slēgtas 27 valstīs (Latvijā ļoti piesardzīga atteikšanās no attālinātajām mācībām sākās tikai martā).
3. Vai tiešām skolas ir koronavīrusa perēkļi?
Pusotru gadu pēc pandēmijas sākuma zinātnieki par Covid-19 izplatīšanos zina daudz vairāk. Lai arī pēc klātienes mācību atsākšanas pagājušajā gadā bija diezgan daudz gadījumu, kad inficējās skolēni un skolotāji, kā rāda pētījumi, skolas nav vide, kur vīrusa pārnesei ir lavīnveidīgs raksturs.
"Inficēšanās rādītāji skolās nebija augstāki kā vidēji sabiedrībā," norāda Kalifornijas Universitātes epidemioloģe Treisija Hega.
Vienā no lielākajiem pētījumiem par Covid-19 izplatīšanos ASV skolās deviņas nedēļas zinātnieki novēroja vairāk nekā 90 tūkstošus skolēnu un skolotāju Ziemeļkarolīnas štatā. Pēc Djūka universitātes Daremā Klīnisko pētījumu institūta pediatra Daniela Bendžamina vārdiem, ņemot vērā toreizējo koronavīrusa pārneses ātrumu štatā, viņi pieņēmuši, ka skolās būs apmēram 900 inficēšanās gadījumu. Taču pēc kontaktu izsekošanas nolūkā noskaidrot vīrusa pārneses epizodes tieši skolu teritorijā šis skaits samazinājās līdz 32 gadījumiem.
Šis darbs tika publicēts šogad janvārī, taču izglītības ierēdņi nolēma būt īpaši piesardzīgi, tāpēc daudzas skolas ASV palika slēgtas. Tomēr drīz vien Ziemeļkarolīnas zinātnieku secinājumus apstiprināja pētījumu rezultāti citos štatos.
Vienā no tiem 14 nedēļas tika pētīta saslimstība 17 skolās Viskonsinā pagājušā gada rudenī, kad vīruss šajā štatā strauji izplatījās. Zinātnieki konstatēja, ka no 191 skolēniem un skolu darbiniekiem konstatētā inficēšanās gadījuma tikai septiņos gadījumos inficēšanās notikusi tieši skolā.
Zinātniskajā žurnālā "Nature" minēts vēl viens pētījums, kas veikts Nebraskas štatā. Tur izglītības iestādes bija atvērtas visu mācību gadu, un uz 20 tūkstošiem pedagogu un darbinieku tika atklāti tikai divi gadījumi, kad infekcija šajā periodā nodota skolā.
Starp citu, ir pilnīgi iespējams, ka patiesais inficēšanās gadījumu skaits skolās bijis daudz lielāks, jo bērni bieži pārslimo Covid-19 bez simptomiem un bez regulāras testēšanas viņu gadījumi vienkārši nenokļūst statistikā.
Bet pat ja pieņem, ka reālais gadījumu skaits bijis trīsreiz lielāks, nekā teikts pētījumā, iznāk, ka vīrusa izplatīšanās bijusi daudz lēnāka nekā tobrīd šajā apvidū kopumā. Tāpēc bērniem ir "drošāk atrasties skolās nekā ārpus skolām", ir pārliecināts pediatrs Daniels Bendžamins no Ziemeļkarolīnas.
Pie līdzīgiem secinājušiem nonākuši arī Londonas Universitātes koledžas zinātnieki, kas pētījuši saslimstības dinamiku Vācijā attālināto mācību laikā pagājušā gada vasarā, klātienes mācību atsākšanu un jaunus apmeklējuma ierobežojumus rudenī. Dažādos valsts reģionos skolu atvēršana pēc vasaras brīvlaika piecus līdz 14 gadus veciem bērniem notika dažādā laikā, taču bērnu un pieaugušo saslimstības grafikos maksimums atzīmēts brīvlaika pēdējās nedēļās (pēc visa spriežot, kad ģimenes atgriezās no ceļojumiem). Pēc mācību sākšanās sekoja saslimstības pazeminājums. Tādējādi, pēc britu zinātnieku domām, skolu slēgšana nepalēnināja koronavīrusa izplatīšanos Vācijā ne vasarā, ne Covid-19 rudens uzliesmojuma laikā.
4. Bērnu loma Covid-19 izplatīšanā un vakcinācijas svarīgums
Tomēr risks, ka bērns varētu inficēties ar koronavīrusu un nonākt slimnīcā, lai gan ir mazāks nekā pieaugušajiem, nav praktiski nulles līmenī, kā tas tika uzskatīts pandēmijas pašā sākumā.
Pēc Amerikas Pediatrijas akadēmijas datiem, kopš pandēmijas sākuma līdz šā gada jūlija beigām bērni bija 14,2% visu inficēto, vidēji 1% visu gadījumu bija vajadzīga hospitalizācija, bet līdz 0,03% visu gadījumu beidzās letāli.
Mainījušies arī priekšstati par to, ka no pieaugušajiem vīruss tiek pārnests aktīvāk, ja salīdzina ar bērniem. Kā liecina šā gada pētījuma rezultāti, inficēt spējīga koronavīrusa koncentrācija polimerāzes ķēdes reakcijas analīžu paraugos, kas ņemti no pieaugušajiem un bērniem, ir apmēram vienāda. Tas var nozīmēt, ka pieaugušie un bērni ir vienādi infekciozi.
Bet tas savukārt nozīmē, ka drošai skolu atvēršanai šoruden būs ārkārtīgi svarīgas pusaudžu vakcinācijas kampaņas, kas sākušās daudzās valstīs, arī Latvijā (LSM.lv par to rakstīja), un nepieciešamo piesardzības pasākumu ievērošana. Daudzās valstīs (piemēram, ASV, ES kopumā, Indijā un Īrijā) varas iestādes jau publiskojušas rekomendācijas par to.
5. Kā tiks atvērtas skolas
■ Eiropas Savienībā par nepieciešamību bērniem doties uz skolu jūlija sākumā paziņoja Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC). "Ieguvumi no tā, ka bērni apmeklē skolu, pārsniedz risku inficēties ar Covid-19 un to izplatīt, lai gan gaidāms, ka saslimšanas gadījumu skaits rudenī krasi pieaugs," teikts ECDC 9. jūlija ziņojumā.
Bērniem vecumā no viena līdz 18 gadiem hospitalizācijas, slimības smagas gaitas, kuras dēļ nepieciešama ārstēšana intensīvās terapijas palātā, un nāves gadījumu risks ir būtiski zemāks nekā visām citām vecuma grupām, lai gan ilgtermiņa sekas pēc inficēšanās ar koronavīrusu šajā vecuma grupā joprojām ir neskaidras, sacīts dokumentā.
Tomēr mācību gada sākumā bērni un pusaudži būs grupa ar viszemāko vakcinācijas pret Covid-19 aptveri ES.
Un, netiekot īstenotiem drošības pasākumiem, paredzama koronavīrusa koncentrēta cirkulācija, tostarp arī šajā vecuma grupā.
Tomēr, neskatoties uz šo risku, lēmums par skolu slēgšanu nolūkā iegrožot Covid-19 izplatīšanos jāpieņem tikai ārkārtējā gadījumā, uzsver ECDC. Savukārt uzliesmojumu novēršanai tiek ieteikts galveno uzmanību pievērst testēšanai un kontaktu izsekošanai, higiēnai un iespēju ievērot fizisko distanci nodrošināšanai.
Pusaudžu vakcinācijas jautājumā ģeogrāfiskās Eiropas valstis pagaidām izskatās sašķeltas gandrīz uz pusēm – 16 valstis, kuru vidū ir Francija un Itālija, jau veic par 12 gadiem vecāku bērnu vakcināciju vai arī plāno to darīt, 17 valstīs pieņemts lēmums nevakcinēt pusaudžus vai vakcinēt tikai tos, kuriem ir nopietnas veselības problēmas. Vēl četras valstis pagaidām nav izlēmušas.
■ ASV 2020./2021. mācību gada beigās tikai nedaudz vairāk par pusi (53%) skolu bija atvērtas klātienes mācībām, pārējās pilnībā vai daļēji strādāja attālināti. Jūlija sākumā ASV Slimību kontroles un profilakses centrs paziņoja, ka klātienes mācības skolēniem dod lielu labumu, tāpēc to droša atsākšana šoruden ir prioritāte.
ASV Slimību kontroles un profilakses centra rekomendāciju saraksts ir šāds:
-masku izmantošana telpās nevakcinētiem bērniem, kas vecāki par diviem gadiem, un pieaugušajiem (ASV Pediatrijas asociācija rekomendē valkāt maskas arī vakcinētajiem);
-fiziskā distancēšanās (saistībā ar "optimālo" attālumu 1,8 metri joprojām notiek pētījumi, daži no tiem liecina, ka arī viena metra attālums ir efektīvs, tomēr, ja ir iespēja, nevakcinētajiem tiek ieteikts turēties pēc iespējas tālāk);
-regulāra testēšana skolās, lai atklātu tos, kuriem ir Covid-19, bet nav simptomu;
-labas ventilācijas un higiēnas nodrošināšana;
-jāierobežo nodarbības tādos sporta veidos, kuros ir tuvs kontakts (piemēram, cīņas sports), sacensības un citi masu pasākumi, kas saistīti ar smagu elpošanu, vai arī tie jārīko ārtelpās vai labi ventilētās iekštelpās.
ASV Slimību kontroles un profilakses centrs iesaka arī turpināt izskaidrošanu par potēšanās nepieciešamību. Vakcinācijas līmenis amerikāņu skolotāju vidū ir ļoti augsts – jau maija beigās, pēc Nacionālās izglītības asociācijas datiem, vismaz vienu vakcīnas devu bija saņēmuši 86% skolu darbinieku. Jūlija beigās Ņujorkas mērs Bils de Blazio nolēma, ka skolotājiem, tāpat kā policistiem un mediķiem, obligāti jāvakcinējas pret Covid-19 vai arī katru nedēļu jātestējas.
Prasības saistībā ar masku valkāšanu jaunāko klašu skolēniem izraisīja iebildumus vairākos štatos. Tomēr datormodelēšanas rezultāti rāda – ja inficēts sākumskolas audzēknis valkās masku un ievēros fizisko distancēšanos, tad 30 dienās inficēs ne vairāk par vienu bērnu. Ja šie noteikumi netiks ievēroti, tas ātri izraisīs slimības uzliesmojumu.
Vēl vienā pētījumā, kas publicēts žurnālā "New England Journal of Medicine", fiksēta inficēšanās riska samazināšanās par 50–60% bērna ģimenei, ja viņš gadījumā, kad ir aizdomas par kontaktu ar inficēto vai par inficēšanos, valkās masku un mājās atturēsies no fiziskiem kontaktiem ar tuviniekiem.
Vecāko klašu skolēniem, kā rāda modeļi, inficēšanās risks ir lielāks. Ja mācību nedēļa ilgst piecas dienas un norādījumi par distancēšanos un masku valkāšanu netiek stingri ievēroti, viens skolēns var inficēt 23–75 cilvēkus.
Tomēr šajos modeļos nav ņemts vērā vakcinācijas faktors. ASV kopš pagājušā gada decembra vakcinēt atļauts 16 un 17 gadus vecos, bet kopš maija – 12 līdz 15 gadus vecos.
■ Lielbritānijā par 18 gadiem jaunākiem skolēniem no 16. augusta vairs nevajadzēs pašizolēties, ja viņiem bijis kontakts ar Covid-19 inficēto.
Sākot no marta, skolas piedāvāja skolēniem eksprestestus divas reizes nedēļā. Pozitīva rezultāta gadījumā skolēnam bija jāizolējas desmit dienas pēc testa rezultāta apstiprināšanas ar polimerāzes ķēdes reakcijas analīzi. Arī viņa kontaktpersonām bija jāizolējas.
Jaunākajā pētījumā (.pdf) tomēr secināts, ka tā vietā, lai sūtītu kontaktpersonas mājās (visas valsts mērogā tas var būt miljons skolēnu, kas nepiedalās klātienes stundās), viņiem katru dienu var veikt eksprestestus. Rezultāts ir praktiski vienāds gan vienā, gan otrā gadījumā: inficēto būs apmēram 2%. Jaunieveduma jēga ir tāda, lai bērni, kuri jau tā nav varējuši piedalīties daudzās nodarbībās, tās nekavētu "tīras piesardzības" dēļ, kad risks ir minimāls.
■ Īrijā līdztekus standarta drošības pasākumiem īpaša uzmanība tiks pievērsta ventilācijas uzlabošanai un gaisa kvalitātes kontrolei. Izglītības ministrijas rekomendācijās norādīts, ka efektīva ventilācija ir viens no sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem, kura nolūks ir nodrošināt drošību skolās.
Dokumentā ļoti sīki aprakstīts, kā tieši jāvēdina skolas telpas. Piemēram, kad vien iespējams, logiem un durvīm jābūt atvērtiem, lai nodrošinātu dabisko ventilāciju, savukārt starpbrīžos noteikti jāseko, lai gaisa plūsmai netraucētu aizkari un mēbeles, lai uz stikliem neuzkrātos kondensāts; jebkuri darbības veidi, kuru laikā notiek pastiprināta elpošana un aerosolu veidošanās – dziedāšana, sports – jāpārceļ uz ārtelpām.
Jaunajā mācību gadā Īrijas skolas saņems ogļskābās gāzes koncentrācijas monitorus, lai varētu kontrolēt gaisa kvalitāti telpās.
■ Indijā skolas bijušās slēgtas kopš pagājušā gada marta. Rudenī daži štati mēģināja atsākt klātienes mācības, taču jaunu inficēšanās gadījumu skaita straujā pieauguma dēļ atsāka attālinātās mācības.
Augustā skolas paredzēts atvērt vairākos Indijas štatos, īstenojot īpašus piesardzības pasākumus.
Pendžabā skolēniem vajadzīga vecāku rakstiska atļauja, lai apmeklētu nodarbības. Lai ievērotu fizisko distancēšanos, skolēni mācīsies maiņās. Visiem skolu darbiniekiem jābūt vakcinētiem. Utarpradešas štatā 9.–12. klašu skolēni mācīsies klātienē divās maiņās, un katra no tām ilgs četras stundas. Arī Džarkhandā klātienes mācības atsāks tikai 9.–12. klašu skolēni, un tiks sekots dinamikai. Visām nodarbībām jābeidzas ne vēlāk kā divpadsmitos dienā.
6. Vai skolu atvēršanu ietekmēs koronavīrusa delta variants
Kopumā valstīs ar augstu vakcinācijas līmeni (ASV, Lielbritānijā, Izraēlā) pagaidām paredzams, ka mācību process būs tuvāks normālajam. Taču viss vēl var radikāli mainīties arī tur īpaši lipīgā delta celma vai citu jaunu bīstamu koronavīrusa variantu izplatīšanās dēļ.
Pēc visa spriežot, delta variants spēj "caursist" pēc vakcinācijas izstrādāto imunitāti, kura acīmredzot laika gaitā vājināsies.
Pēc Izraēlas Veselības ministrijas datiem (.pdf), "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas efektivitāte, sargājot no inficēšanās ar delta celmu, tiem, kuri vakcīnas otro devu saņēma janvāra beigās (kad tika vakcinēti visvecākie valsts iedzīvotāji), jūlija vidū bija sarukusi vairāk nekā piecas reizes, vidēji līdz 16%. Tomēr efektivitāte aizsardzībai no tādas slimības gaitas, kad vajadzīga hospitalizācija, saglabājās ļoti augstā līmenī – vairāk nekā 80%.
Variants B.1.617.2 jeb delta celms pirmo reizi tika atklāts Indijā un tagad ātri izplatās pasaulē, tostarp valstīs, kur vakcinācijas kampaņas ir sekmīgas. Lielbritānijā no 20. maija līdz 7. jūnijam pozitīvu Covid-19 testu rezultātu skaits auga ģeometriskā progresijā, bet divkāršošanās periods bija 11 dienas. 7. jūnijā apmēram 90% jaunatklāto gadījumu tika konstatēts delta variants. Vīrusa izplatība bija visaugstākā starp piecus līdz 12 gadus veciem bērniem, kā arī jauniešiem, un tieši šis faktors var apdraudēt klātienes mācību atsākšanu daudzu valstu skolās.
