Kā tiek atkal atvērtas Covid-19 dēļ slēgtās skolas dažādās valstīs

Drīz sāksies jaunais mācību gads, bet jautājums par klātienes mācību atjaunošanu apstākļos, kad turpinās koronavīrusa pandēmija, daudzās valstīs joprojām ir lemšanas procesā. Pavasara pieredze, bērniem atgriežoties skolās, ne visur bija sekmīga, tomēr arī negatīva pieredze noder, lai novērstu kļūdas un izstrādātu jaunus drošības pasākumus.

Pēc UNESCO datiem, 2020. gada martā beigās Covid-19 pandēmijas dēļ pamatskolas un vidusskolas bija slēgtas 190 valstīs un tāpēc pārtrūka izglītības process vairāk nekā pusotram miljardam bērnu un pusaudžu. Tālmācība noderēja kā pagaidu variants, taču pedagogi un psihologi atzīst, ka bērnus nedrīkst ilgi turēt mājās, viņiem ir jāiet uz skolu, lai būtu saskarsme ar vienaudžiem un skolotājiem – no tā ir atkarīga viņu attīstība un nākotne.

Rakstā, kas publicēts ASV domnīcas "Starptautisko attiecību padome" (Council on Foreign Relations, СFR) portālā, tiek apskatīta dažādu valstu pieredze, atsākot mācības klātienē skolās, kas bijušas slēgtas pandēmijas dēļ.

Kāpēc skolām nav viegli atsākt darbu

Pats galvenais jautājums – ko darīt, ja pēc mācību atsākšanas klātienē kādam skolēnam vai skolotājam ir pozitīvs Covid-19 tests. Neviens nevar precīzi pateikt, vai tam sekos būtisks slimības uzliesmojums. Pagaidām neizskaidrojamu iemeslu dēļ daudzās valstīs (tostarp Vācijā, Dānijā, Vjetnamā, Jaunzēlandē) tāds pieaugums nav ticis novērots.

Turpretī Izraēlā un Dienvidkorejā īstenojies sliktākais scenārijs – skolas kļuva par koronavīrusa perēkļiem jau tūlīt pēc atvēršanas. Par pandēmijas jaunā viļņa galveno iemeslu Izraēlas skolās eksperti nosauca ierobežojumu pāragru atcelšanu, pārtraucot dalīt klases mazās grupās un vairs neievērojot sociālo distancēšanos, norāda CFR. Pašlaik Izraēla pārcieš infekcijas otro vilni, kas izrādījies daudz mazāks par pirmo, un nepareizi risinājumi izglītības jomā bijuši viens no tā cēloņiem.

Tagad Izraēlā izstrādāts algoritms – skola, kurā atklāti Covid-19 gadījumi, tiek slēgta uz divām nedēļām, un visiem skolotājiem un skolēniem jāatrodas pašizolācijā.

Vācijā, kur inficēšanās līmenis kopumā ir zems, ir cita pieeja – nodarbības turpinās un pašizolācija jāievēro tikai tiem, ar kuriem inficētais cieši kontaktējies.

Vajadzīgi papildu līdzekļi

Skolu atvēršana pandēmijas apstākļos izmaksā dārgi. Pēc epidemiologu prasībām, mācību iestādēs pietiekamā daudzumā jābūt mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem, maskām skolēniem, skolotājiem un citiem darbiniekiem, plastmasas barjerām, ar kurām sadalīt telpas, kā arī citiem aizsarglīdzekļiem. Skolu ēkās tiek uzlabotas ventilācijas sistēmas un uzstādītas papildu izlietnes roku mazgāšanai.

Izdevumi pieaug arī tāpēc, ka jāpieņem darbā papildu pedagogi, jo klases tiek sadalītas mazākās grupās. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, drošības pasākumu ieviešana vienā ASV skolu apgabalā, kurā ir 3200 skolēni, nozīmē vienreizējus ieguldījumus 1,8 miljonu dolāru apmērā – aptuveni 565 dolārus (480 eiro) uz vienu skolēnu.

Jaunajos apstākļos pedagogiem ir sarežģītāk mācīt, īpaši jaunākajās klasēs, kur mācību process bieži vien notiek rotaļu formā.

Skolotājiem ir liels risks inficēties ar vīrusu no skolēniem, un pieaugušajiem slimības gaita ir smagāka, tāpēc jāizstrādā jaunas mācīšanas metodikas un pastāvīgi jāatceras par drošības pasākumiem.

Kādi drošības pasākumi tiek veikti

  • Aizsargmasku valkāšana. Kā liecina pētījumi, tā var būtiski samazināt inficēšanās iespējamību. Daudzas skolas pieprasa, lai gan skolēni, gan skolotāji nodarbību laikā klasēs būtu maskās. Taivānā lielākā daļa skolu netika slēgtas, un valsts ik pēc divām nedēļām sūta uz skolām jaunas masku partijas bērniem un pieaugušajiem.
  • Temperatūras mērīšana. Daudzās skolās tā ir obligāta prasība. Skolēns ar paaugstinātu temperatūru skolā netiek ielaists. Bērnus pārbauda pie ieejas ar bezkontakta termometru, vecākus arī lūdz veikt mērījumus mājās.
  • Fiziskā distancēšanās. Skolu administrācijas izgudro savus paņēmienus, lai panāktu šīs prasības ievērošanu, – izvieto galdus tālāk citu no cita, uzstāda klasēs caurspīdīgas plastmasas barjeras, slēdz koplietošanas vietas. Piemēram, Honkongas skolās ir slēgtas ēdnīcas, skolēni pusdienas ņem līdzi no mājām. 
  • ”Burbuļu” radīšana. Bērnus, īpaši, ja tie ir mazi, grūti noturēt nepieciešamajā attālumā citu no cita. Tāpēc, piemēram, Dānijas skolās šī prasība netiek ievērota. Tur tiek izmantota “burbuļu” jeb nelielu grupu metode. Bērni no vienas grupas ierodas vienā un tajā pašā laikā, visu dienu pavada vienā telpā vai vienā rotaļu laukumā, ar viņiem visu dienu nodarbojas viens pedagogs. Ja kāds no viņiem inficējas, tad infekcija paliek “burbulī”, kuru ir vieglāk izsekot un izolēt.

Kā mainās skolas pandēmijas laikā

  • Mazas klases. Lai mazinātu kontaktus, eksperti ierosina samazināt skolēnu skaitu klasē līdz 10-12. Parastā skolas klasē var būt 30 un vairāk bērnu, tāpēc administrācijai kaut kas jāizgudro. Dažās skolās izstrādāti mācību stundu saraksti pēc "šaha" parauga, kad viena daļa skolēnu apmeklē mācības pirmdienās un ceturtdienās, bet otra daļa - otrdienās un piektdienās. Tokijā klases sadalītas divās grupās, un vienai grupai mācības ir no rīta, bet otrai – pēcpusdienā. 
  • Prioritāte apdraudētām grupām. Dānijā pirmās tika atvērtas skolas bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, – tiek uzskatīts, ka šādā vecumā inficēšanās risks ir mazāks, bet atdeve no interaktīvajām mācībām klātienē lielāka nekā vecākajiem skolēniem. Urugvajā vispirms atgriezās skolās lauku rajonos dzīvojošie bērni un tie, kuri dažādu iemeslu dēļ nevarēja mācīties attālināti.
  • Mācības svaigā gaisā. Dažas skolas, lai samazinātu inficēšanās risku, pavasarī daļu nodarbību rīkoja ārpus telpām, ja bija piemēroti laikapstākļi.
  • Analīzes koronavīrusa noteikšanai. Regulāra testēšana skolās pagaidām ir retums. Piemērs var būt kāda skola Vācijā, kurā divreiz nedēļā skolēniem un skolotājiem bez maksas tiek izsniegti testēšanas komplekti (testu viņi veic mājās patstāvīgi). Luksemburgā pirms mācību atsākšanas maijā tika testēti apmēram seši tūkstoši vecāko klašu skolēnu un divi tūkstoši skolotāju.

Zinātnieki ir vienisprātis, ka mācības internetā nevar pilnībā kompensēt klātienes mācības skolā, un, kā liecina pētījums, nedodoties uz skolu, bērni zaudējuši daļu iegūto zināšanu un sociālo iemaņu.

Tomēr vairākās valstīs valdības nolēmušas neriskēt un nesteigties ar skolu atvēršanu.

Filipīnās atbilstoši varas iestāžu lēmumam no jaunā mācību gada sākuma bērni mācīsies distancēti – un tā tas turpināsies tik ilgi, kamēr parādīsies efektīva vakcīna. Tiesa, skolotāji jau pauduši bažas par to, ka daudziem no 27 miljoniem skolas vecuma bērnu nav datoru vai piekļuves internetam.

Tomēr droši vien par visradikālāko soli izšķīrusies Kenijas Izglītības ministrija. Jūlijā tā paziņoja, ka skolas paliks slēgtas līdz pat 2020. gada beigām. Skolēniem ieteikts atkārtot apgūto vielu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt