"7. februāra uzlidojumi liecina par notiekošo Krievijas un Ukrainas sāncensību uzbrukuma–aizsardzības inovāciju pielāgošanās jomā gaisa telpā, kas skar Ukrainu un Krieviju," analītiķi rakstīja jaunākajā ziņojumā.
Tajā minēts, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "KH-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "Shahed".
Taču vienlaikus Ukrainas spēkiem nav izdevies notriekt nevienu spārnoto raķeti "KH-22", ballistiskās raķetes "Iskander-M" vai raķešu sistēmu "S-300" raidītos šāviņus, kas apliecina analītiķu izvirzīto teoriju.
Izskanējušas ziņas, ka Krievija šajos uzbrukumos izmantojusi arī "Cirkon" spārnotās raķetes, kuras parasti izšauj no kuģiem uz citiem mērķiem jūrā vai piekrastē.
Tāpēc Krievijas spēkiem, iespējams, nācās pielāgot "Cirkon" palaišanas iekārtas, lai trāpītu pa mērķiem pietiekami tālu iekšzemē, vērtēja ISW.
Turklāt eksperti minēja, ka Krievijas spēki savās triecienu sistēmās bija iekļāvuši Ziemeļkorejas raķetes, kuras Ukrainas spēkiem, iespējams, bija grūtāk atklāt un notriekt.
ISW eksperti jau iepriekš ziņojuši, ka Krievija eksperimentē ar kombinētajiem triecieniem, ko tā var vērst pret Ukrainu, lai maksimāli palielinātu vēlamo efektu, un ka Ukraina savukārt turpina pielikt pūles, lai reaģētu uz jaunajiem Krievijas kompleksajiem triecieniem.
Jau ziņots, ka laikā, kad Krievija apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, to apmeklēja Eiropas Savienības augstais komisārs ārlietās Žuzeps Borels.
ISW secināja, ka Krievija, visticamāk, šo uzbrukumu sēriju veica mērķtiecīgi un vērsās pret Kijivu, lai papildus citiem mērķiem, ko tā bija iecerējusi sasniegt Ukrainā, panāktu informatīvu ietekmi Eiropas Savienībā (ES) un kolektīvajos Rietumos.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Eiropas Savienība februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, taču ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.
