Jenča norādīja ANO Drošības padomei, ka Krievija nesen pastiprinājusi apdzīvoto vietu, tai skaitā galvaspilsētas Kijivas, apšaudi.
"Visi uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai ir nekavējoties jāpārtrauc. Tie ir aizliegti saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un ir vienkārši nepieņemami," uzsvēra Jenča.
Apdraudētas esot arī visas četras Ukrainas atomelektrostacijas.
Saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) datiem sestdien Zaporižjas atomelektrostacija (AES), kas ir lielākā Eiropā, zaudēja pieslēgumu abām ārējām elektrolīnijām un tai nācās paļauties uz dīzeļģeneratoriem, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādi reaktoru dzesēšanai un citu būtisku kodoldrošības funkciju veikšanai. Tā bija jau astotā reize kopš kara sākuma, kad Zaporižjas AES zaudēja pieslēgumu ārējām elektrolīnijām.
Savukārt IAEA darbinieki Hmeļnickas atomelektrostacijā Ukrainas rietumos ziņoja, ka 29. novembrī netālu no tās dzirdējuši vairākus sprādzienus.
ANO humānās palīdzības koordinators Ramišs Radžašingams sacīja Drošības padomei, ka "bojāgājušo un ievainoto skaits, kā arī svarīgās civilās infrastruktūras iznīcināšanas līmenis ir satriecošs".
"Daudzi cilvēki ir palikuši bez piekļuves siltumam, elektrībai un ūdenim, jo īpaši Ukrainas austrumos un dienvidos," sacīja Radžašingams, piebilstot, ka visapdraudētākie ir vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar invaliditāti.
Radžašingams norādīja, ka Ukrainā "miljoniem bērnu, sieviešu un vīriešu tagad gaida vēl viena smagu grūtību pilna ziema, ņemot vērā pastiprinātos uzbrukumus slimnīcām, elektroenerģijas pārvades sistēmām, gāzes un ūdens piegādēm".
ASV vēstnieka vietnieks Roberts Vuds atgādināja Drošības padomei, ka pagājušajā ziemā "Krievija centās iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru un gada aukstākajā laikā atņemt cilvēkiem siltumu un elektrību". ASV paredz, ka Krievija šoziem mēģinās to atkārtot, viņš piebilda, norādot, ka Krievija jau ir veikusi gaisa uzlidojumus, "kas, šķiet, vērsti pret aizsardzības sistēmām, kuras izveidotas, lai aizsargātu enerģētikas infrastruktūru".
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
