Saskaņā ar vārdā nenosauktu amatpersonu teikto, Irānā ražotie ieroči būtu papildinājums raķešu palaišanas iekārtām un raķetēm, ko Krievija nesen iegādājusies no Ziemeļkorejas.
Kā laikrakstam norādīja ASV amatpersonas, ziņas par Maskavas vēlmi iegādāties Irānā ražotos ieročus apstiprinājās, kad pagājušā gada decembrī Krievijas delegācija apmeklēja Irānas poligonu, kur tiek testētas ballistiskās raķetes, to palaišanas iekārtas un cits aprīkojums.
Amatpersonas arī norādīja, ka raķetes un palaišanas iekārtas Krievijas delegācijai prezentēja Irānas Islāma revolucionārās gvardes korpusa (IRGC) Aviācijas un kosmosa spēku pārstāvji.
Tāpat amatpersonas piebilda, ka, lai gan Krievijas sarunas ar Irānu par ieroču iegādi aktīvi virzās uz priekšu, abas valstis, visticamāk, vēl nav parakstījušas attiecīgos līgumus.
Pretēji atsevišķām spekulācijām, ka Krievijai ir beigušās raķetes, Krievijas spēki decembra beigās un janvāra sākumā veica plašus gaisa uzbrukumus Ukrainai.
Eksperti medijam norādīja, ka tas varot liecināt par lieliem Krievijas raķešu krājumiem.
Irāna līdz šim ir palīdzējusi nodrošināt Krieviju ar "Shahed" kaujas droniem, kā arī ir noslēgusi darījumus par modernu Krievijas lidmašīnu un helikopteru iegādi.
Baltais nams arī apstiprināja, ka pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Ziemeļkorejas vadoņa Kima Čenuna tikšanās pērnā gada septembrī palielinājās ieroču un munīcijas piegāde no Ziemeļkorejas uz Krieviju.
Dienvidkorejas izlūkdienesti ziņo, ka Ziemeļkoreja ir piegādājusi Krievijai vairāk nekā miljonu šāviņu.
Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis sakariem ar presi Džons Kērbijs pavēstīja, ka Krievija jau izmantojusi Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes pret Ukrainu. Krievija vismaz vienu no šīm raķetēm uz Ukrainu raidījuši 30.decembrī, norādīja amatpersona. Vairākas Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes krievi uz Ukrainu raidījuši otrdien nakts gaisa triecienu gaitā, viņš piebilda.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".
