Simtiem kompānijas "Lockheed Martin" ražoto raķešu M39 un M39A1 (ATACMS) paredzēts utilizēt, iztērējot ievērojamus amerikāņu nodokļu maksātāju līdzekļus.

Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija bijušais īpašais padomnieks Deniels Raiss sacīja, ka šīs raķetes ir "lielisks legāls augstas precizitātes kasešu ierocis", kuru varētu nodot Ukrainai. Viņš apliecināja, ka derīguma termiņa beigas nav problēma.

"Tās darbojas. Jebkurš ierocis ar laiku tiek nomainīts ar labāku, nāvējošāku, ekonomiski efektīvāku ieroci. M39 pievienotu Ukrainai trūkstošo lidojuma tālumu, precizitāti un letalitāti," uzsvēra Raiss.

Lai gan daudz ir atkarīgs no tā, cik ilgs laiks pagājis no derīguma termiņa beigām, šīs raķetes vēl ir derīgas lietošanai daudzus gadus pēc šī termiņa, sacīja atvaļinātais ASV armijas ģenerālleitnants Bens Hodžess. Viņš pauda uzskatu, ka atteikšanās nodot Ukrainai ATACMS derīguma termiņa dēļ būs nevis ar drošību saistīts lēmums, bet politisks solis.

Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta zinātniskais līdzstrādnieks Fabians Hincs, kurš specializējies aizsardzības un militārās analīzes jautājumos Tuvajos Austrumos, uzsvēra, ka galvenais šajā lietā ir saglabāt pienācīgā stāvoklī cietās degvielas raķetes dzinēju, bet ATACMS glabāšanas termiņš var būt garāks par ražotāja paziņoto.  

Raiss sacīja, ka ir "desmitiem tūkstošu" dažādu tipu novecojušu raķešu, kuras Ukrainas spēki varētu izšaut no HIMARS, bet kuras ASV grasās utilizēt. Ja Ukrainai būtu pietiekami daudz raķešu M39, tā varētu pārraut Krievijas karaspēka apgādes loģistikas ķēdes dienvidos. Šīs raķetes arī var aizsniegt mērķus Azovas jūras rajonā un dot triecienu svarīgiem objektiem okupētajā teritorijā.

Hodžess atzīmēja, ka ar šīs raķetes kasešu variantu nevar aizsniegt, piemēram, Krievijas militāros objektus Sevastopolē.

Viņš sacīja, ka Ukrainai ir nepieciešams lielāks daudzums raķešu ATACMS un neesot nekāda iemesla tās nenodot Ukrainai.

Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators tomēr neapstiprināja ziņas, ka ASV grasoties utilizēt raķetes ATACMS ar beigušos ekspluatācijas termiņu, neizskatot iespējas tās nodot Ukrainai.  

Kērbijs arī paziņoja, ka ASV nevar piegādāt jaunu palīdzību Kijivai, kamēr ASV Kongress nav apmierinājis prezidenta Džo Baidena pieprasījumu pēc papildu finansējuma. Viņš atzīmēja, ka ASV administrācija darīs visu iespējamo, lai Ukrainai saņemtu nepieciešamo bruņojumu.  

Aizvadītajā naktī Krievija kārtējo reizi apšaudīja valsts otro lielāko pilsētu Harkivu. Pilsētas vadība informēja, ka Harkivas centrā ir trāpījušas raķetes S-300, kas ir nodarījušas bojājumus nenosauktiem infrastruktūras objektiem.

Pagaidām nav sniegta informācija par to, vai uzbrukumos ir nogalinātie vai ievainotie.

Raķešu uzbrukumu piedzīvoja arī Kurahoves pilsēta Doneckas apgabalā. Triecienos nopostīja bērnudārzu, skolu, veselības centru un kafejnīcu, bet bojājumi ir nodarīti vairākām apkārt esošajām daudzstāvu dzīvojamām ēkām, paziņoja Doneckas apgabala militārās administrācijas vadītājs Vadims Filaškins. Civiliedzīvotāji nav cietuši.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".