Izmeklēšanas laikā tika atklāts, ka Bilhorodas-Dņistrovskas kara komisariāta amatpersonas, sadarbojoties ar militārās medicīniskās komisijas locekļiem un ar nepiederošu personu starpniecību, par naudas atlīdzību piedāvāja izsniegt izziņas par personas neatbilstību militārajam dienestam veselības stāvokļa dēļ un attiecīgi arī izslēgšanu no militārās uzskaites.
Dezertieriem piedāvā vairākus pakalpojumus
Šāds "pakalpojums" esot maksājis no 7000 līdz 10 000 ASV dolāru (ap 6400–9100 eiro).
Summa bija atkarīga no tā, cik maksātspējīgs bija "klients", kur viņš dzīvo un cik steidzama bija izbraukšana no valsts, tā liecina specdienestu informācija, noskaidroja medijs "Ukrainska Pravda".
Cilvēki 1–2 dienu laikā tika reģistrēti Bilhorodas-Dņistrovskas kara komisariātā, izgāja militāri medicīniskās komisijas pārbaudes un saskaņā ar to rezultātiem tika atzīti par nederīgiem militārajam dienestam veselības stāvokļa dēļ,
un attiecīgi svītroti no militārās uzskaites. Daži no "klientiem" pat kara komisariātā neesot ieradušies, taču iegūtos dokumentus vēlāk izmantoja, lai dotos uz ārzemēm.
Medija rīcībā esošā informācija arī liecina, ka pēc fiktīvu dokumentu noformēšanas, krāpnieku "klienti" esot saņēmuši informāciju par drošiem "maršrutiem" bēgšanai uz ārzemēm – caur starptautisko kontrolpunktu Starokožacē, Odesas apgabalā, netālu no Ukrainas–Moldovas robežas.
Krāpnieki gūst labumu vairāku miljonu eiro apmērā
Izmeklēšanas gaitā veiktas gandrīz 100 kratīšanas Kijivas, Poltavas, Vinnicas, Dņipropetrovskas, Ļvivas, Odesas un citos Ukrainas apgabalos. Tika konstatēts, ka, lai slēptu noziedzīgās darbības, Bilhorodas-Dņistrovskas amatpersonas iznīcinājušas daļu oficiālo dokumentu, tostarp personu lietas, uzskaites kartes un medicīnisko dokumentāciju par personām, kuras veselības stāvokļa dēļ neesot piemērotas militārajam dienestam. Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas rīkojumu šāda dokumentācija ir jāglabā vismaz 5 gadus un šo termiņu saīsināt ir aizliegts.
Ukrainas Valsts izmeklēšanas birojs ziņo, ka kopā ar Ģenerālprokuratūras prokuroriem aizturēts bijušais Odesas reģiona teritoriālā personāla un sociālā atbalsta centra vadītājs Jevhens Borisovs.
Strādājot kara komisariātā, Borisovs ticis pie vairāk nekā 4,5 miljonu eiro (188 miljoni hrivnu) bagātības, vairākiem lepniem luksusa auto un villas Spānijas piekrastē.
"Viņam tika izvirzītas apsūdzības simtiem miljonu grivnu nelikumīgā iegūšanā un par izvairīšanos no atbildības. Bijušais ierēdnis mēģināja bēgt, mainot tālruņa numurus, automašīnas un atrašanās vietu. Viņa meklēšana noritēja divas dienas, un visaptverošu operatīvo un izmeklēšanas pasākumu rezultātā viņš tika atrasts un aizturēts Kijivā," tā ziņoja birojs.
51 gadu vecais vīrietis tiek turēts aizdomās par nelikumīgu labuma gūšanu un izvairīšanos no militārā dienesta valstī izsludinātā karastāvokļa laikā. Viņam draud līdz 10 gadiem cietumā.
2022. gada decembrī Borisovu ģimene iegādājās vairāk nekā 3 miljonu dolāru vērtu villu Spānijas piekrastes pilsētā Marbeljā. Savrupmāja ir reģistrēta uz kara komisāra mātes vārda. Savukārt Borisova sieva Aleksandra 2023. gada sākumā vienā no Marbeljas centrālajām ielām iegādājusies biroja telpas. Žurnālistu rīcībā esošā informācija arī liecina, ka uz Borisova sievasmātes vārda reģistrētas vairākas luksusa automašīnas.
Savukārt Dņipropetrovskas apgabalā aizdomās par nelikumīgu labuma gūšanu tika pārmeklēts reģionālā kara komisariāta vadītājs Anatolijs Pikalo.
Viņš pusotra gada laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā uz sava tēva vārda bija reģistrējis vairākas automašīnas un divus dzīvokļus Dnipro pilsētā.
Apsūdzētais reģistrēja arī ģimenes locekļa (individuālā komersanta) uzņēmumu, kas iegādājās nedzīvojamās telpas ar kopējo platību aptuveni 500 m². Tomēr nodokļu iestādēm netika iesniegti ziņojumi par šīs uzņēmējdarbības ienākumiem.
Ukrainā militārpersonu par nelikumīgu labuma gūšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem, un Pikalo var tik liegtas tiesības ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteiktas darbības uz laiku līdz trim gadiem.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
