Biroja atvēršana ir pirmais solis ceļā uz iespējamo tribunālu, kurā tiktu tiesātas Krievijas amatpersonas par kara sākšanu.
Izmeklēšanas darbības par agresijas noziegumu pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem jau ir sāktas piecās valstīs – Ukrainā, kā arī Polijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Katra valsts vadās pēc saviem likumiem. Tādēļ jaunā Starptautiskā agresijas nozieguma izmeklēšanas centra galvenais mērķis ir koordinēt dažādu pušu rīcību un sagatavot lietas nākotnes tiesai.
Centrs atrodas Hāgā, organizācijas "Eirojust" telpās. Tās prezidents Ladislavs Hamrans uzskata, ka centra izveide ir svarīgs solis.
"Mēs vēlamies izmantot šos izmeklētājus un prokurorus un izveidot jaunu, centralizētu līmeni, kas koordinēs izmeklēšanu šajās valstīs. Mūsu mērķis ir apkopot jau esošos pierādījumus vienā datu bāzē. Mēs analizēsim jau savāktos pierādījumus, lai saprastu vai dažādi nozieguma elementi ir pietiekami dokumentēti."
Starptautiskajā agresijas nozieguma izmeklēšanas centrā (ICPA), kas veiks izmeklēšanu un vāks pierādījumus, darbosies prokurori no Kijivas, Eiropas Savienības (ES), ASV un Starptautiskās Krimināltiesas (SKT).
Aicinājumi izveidot īpašu tribunālu kļūst arvien skaļāki, jo SKT, kas ir kara noziegumu tiesa, nav pilnvarota veikt plašu izmeklēšanu. Tā izmeklē konkrētākus kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci Ukrainā un martā izdeva orderi Krievijas prezidenta Vladimira Putina aizturēšanai saistībā ar iespējamu bērnu deportāciju.
Kijiva ir uzstājusi uz īpaša tribunāla izveidi, kopš Bučā pēc Krievijas okupantu atkāpšanās tika atrastas simtiem cilvēku mirstīgās atliekas. Arī starptautiskais atbalsts šāda tribunāla izveidei ir pastāvīgi audzis, un Eiropas Komisija (EK) februārī paziņoja par ICPA izveidi.
Brisele paziņoja, ka centra galīgais mērķis ir saukt pie atbildības tos, kas sāka iebrukumu Ukrainā. ASV iesaistīšanās ir piešķīrusi papildu svaru centieniem izveidot īpašu tiesu, neraugoties uz to, ka Vašingtona joprojām atsakās pievienoties SKT.
ASV ģenerālprokurors Meriks Gārlands jūnijā, apmeklējot Hāgu, iecēla īpašo prokurori agresijas nozieguma lietās Džesiku Kimu par savu pārstāvi ICPA. Tomēr sarežģītais jautājums par to, kā šāda tiesa darbotos, joprojām nav atrisināts.
Ukraina atbalsta ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas pieņemšanu. Taču daži no Kijivas atbalstītājiem Rietumos baidās, ka tai trūktu starptautiska atbalsta, un tā vietā iestājas par jauktu tiesu, kurā darbotos Ukrainas un ārvalstu tiesneši.
Šobrīd joprojām nav skaidrs, kur un kad varētu tikt tiesāta Krievijas augstākā vadība un citi lēmumu pieņēmēji. G7 valstu vidū valda uzskats, ka tribunāls būtu jāveido Ukrainā ar starptautisko tiesnešu iesaisti. Citi uzskata, ka efektīvāks risinājums būtu īpašā tribunāla izveide.
Starptautiskās Krimināltiesas prokurors Karims Hans pieļauj, ka arī viņa organizācijai varētu ļaut piedalīties šajā procesā. Tam būtu nepieciešami statūtu grozījumi.
"Mēs neesam Ukrainas pusē. Mēs esam taisnīguma pusē. Mēs esam neatkarīgi un objektīvi. Mums ir jāspēj rast kopīgu valodu ar ikvienu, kas vēlas, lai mūsu bērni dzīvotu pasaulē, kur ir mazāk noziedzības un vairāk taisnīguma," spriež Hans.
Tāpat ir iespējams, ka daudzi zemāka ranga kara noziedznieki varētu tikt tiesāti Ukrainas tiesās.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Eiropas Savienības tiesību jomā viens no karstākajiem tematiem pēdējā laikā – kā izveidot starptautisku tribunālu Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai.
Latvija līdz šim aktīvi iestājusies par šāda tribunāla izveidi. Arī Valsts prezidents Egils Levits vairākkārt uzsvēris nepieciešamību par starptautiska tribunāla izveidi Krievijas noziegumu Ukrainā iztiesāšanai.
