Atbilstoši provizoriskajai informācija Krievija 2. janvāra naktī un rītā uz Ukrainu kopumā raidījusi 99 dažādu veidu raķetes un uzbrukuma lidrobotus.
Pirmajā trieciena vilnī ienaidnieks uzbruka ar 35 lidrobotiem "Shahed-136/131". Tie visi tika notriekti.
Rīta pusē krievi lika lietā stratēģisko aviāciju – bumbvedējus Tu-95MS. Tie raidīja ne mazāk kā 70 spārnotās raķetes H-101/H-555/H-55.
Ienaidnieks raidīja desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 "Kinžal" no iznīcinātājiem MiG-31K, trīs spārnotās raķetes "Kaļibr", 12 raķetes Iskander-M/S-300/S-400, četras pretradiolokācijas raķetes H-31P.
Kā pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs, Ukrainas aizstāvji notriekuši visas desmit raķetes "Kinžal", no 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55 notriektas 59, kā arī notriektas visas trīs spārnotās raķetes "Kaļibr".
"Ņemot vērā, ka precīzs raķešu sadalījums pa tipiem nav zināms, "Forbes" to vērtību lēš aptuveni 620 miljonu dolāru apjomā," norādīja izdevums.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".
