Ukrainā skolas 2022. gada 24. februārī tika slēgtas, un daudzas no tām nav atsākušas darbību. Vēl ir arī skolas, kas vienkārši vairs nepastāv. Saskaņā ar ANO datiem,
vairāk nekā 3500 izglītības iestāžu Ukrainā ir bojātas vai iznīcinātas.
Skolēniem ir bīstami doties uz skolu ne tikai vietās tuvāk frontei, bet arī skolās, kas ir tālāk no frontes. Bīstami tas ir potenciālo raķešu vai dronu triecienu dēļ. Vienkārši var pietrūkt laika, lai bērni paspētu tikt līdz patvertnei vai pagrabam.
Skolā attālinātās mācībās atgriezīsies aptuveni 500 000 ukraiņu bērnu. Tātad trešā daļa Ukrainas skolēnu mācīsies tiešsaistē.
Savukārt viena trešdaļa bērnu pilnībā mācīsies klātienē. Šādu skolēnu skaits pieaugs par dažiem simtiem tūkstošu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Vēl viena trešdaļa mācīsies, izmantojot hibrīda pieeju – gan tiešsaistē, gan klātienē. Un mācību process dažādos apgabalos atšķirsies atkarībā no drošības apstākļiem.
Protams, attālinātas mācības ir liels izaicinājums. Tas daudzviet pasaulē bija novērojams jau pandēmijas laikā. Bet Ukrainā tas ir vēl sarežģītāk kara dēļ. ANO Bērnu fonda dati liecina, ka aptuveni puse Ukrainas skolotāju uzskata – kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir samazinājušās viņu skolēnu valodas, lasīšanas un matemātikas prasmes.
Ukraina turpina domāt par to, kā tagad un arī nākotnē rūpēties par izglītojamo drošību. Piemēram, Harkivā skolēniem tiek gatavotas klases metro telpās. Citviet tiek būvētas bumbu patvertnes.
Ukrainas izglītības ministrs Oksens Lisovijs medijiem norādījis, ka Ukrainas varas iestādes pirms jaunā mācību gada ar bumbu patvertnēm ir aprīkojušas 67% izglītības iestāžu, no kurām 75% ir skolas. Lai to paveiktu, valsts piešķīrusi pusotru miljardu grivnu jeb aptuveni 40 miljonos dolāru. Ar šo naudu gan neesot pieticis, lai skolas, bērnudārzi, arodskolas un augstskolas būtu aprīkotas ar patvertnēm, tādēļ lielus ieguldījumus īstenojušas arī vietējās varas iestādes, atzina ministrs.
Lisovijs piebilda, ka izglītības iestādēs vēl priekšā ir aptuveni 7000 bumbu patvertņu izbūve. No šī skaita aptuveni 2000 patvertnes būtu jābūvē teritorijās, kur būvdarbi netiks uzsākti tādēļ, ka šīs izglītības iestādes atrodas līdz 50 kilometru attālumā no frontes. Izglītojamie tajās nemācīsies klātienē.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
