Olimpisko lāpu Hēras tempļa drupās iededza aktrise Marija Mina. Mākoņaino laikapstākļu dēļ ceremonijā izmantoja uguni, kas dienu iepriekš tika iegūta klasiskā veidā, koncentrējot saules starus izliektā spogulī.
Iedegto uguni no Minas saņēma olimpiskais čempions airēšanā Stefans Dusks, sākot olimpiskās lāpas stafeti, kas 11 dienas ilgs Grieķijā.
Parīzes olimpisko spēļu lāpas iedegšana
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs uzrunā pirms uguns iedegšanas sacīja, ka cilvēcei olimpiskās spēles ir nepieciešams kā notikums, kas apvieno un dod cerību laikā, kad ik dienu pasaulē izskan ziņas par kariem un militārām sadursmēm. Bahs pauda cerību, ka Parīzes spēles būs cilvēces vienotības simbols un apliecinās sportistu gatavību kaismīgai cīņai vienam pret otru, bet dzīvojot mierā zem viena jumta.
Vairāku simtu lūgto viesu, amatpersonu un skatītāju klātbūtnē pasākumā 100 dienu pirms Parīzes spēļu sākuma piedalījās arī Grieķijas prezidente Katerina Sakellaropula, Francijas sporta ministre Amēlija Udea-Kastera, Parīzes mēre Anna Idalgo un organizatoru rīcības komitejas vadītājs Tonijs Estangē.
2024. gadā aprit simtgade, kopš olimpiskajās spēlēs pirmo reizi plīvoja Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs. Parīzē olimpiskās spēles atgriežas pēc 100 gadu pauzes.
Olimpisko uguni tradicionāli iededz Hēras tempļa drupās, sākot olimpiskās lāpas stafeti. Parīzes spēļu rīkotāji olimpisko uguni saņems Atēnās 26. aprīlī Panatēnaju stadionā, kur 1896. gadā notika pirmās mūsdienu olimpiskās spēles, un nākamajā dienā uz burinieka "Belem" uguns sāks ceļu uz Franciju. Vēsturisko trīsmastu barku "Belem" ūdenī nolaida tikai dažas nedēļas pēc tam, kad 1896. gadā Atēnās atsākās olimpisko spēļu rīkošanas tradīcija.
Francijā olimpiskās uguns ierašanās paredzēta 8. maijā Marseļā, kur rīkotāji rēķinās ar 150 000 sagaidītāju klātbūtni. Dienvidu ostas pilsētā Marseļā sāksies olimpiskās uguns 68 dienu ilgais ceļojums Francijā un tās aizjūras teritorijās līdz spēļu sākumam.
Nodrošinoties pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem, uguns iedegšana Grieķijā notika pirmdien ģenerālmēģinājumā.
Šo uguni izmanto oficiālajā ceremonijā, ja apmākušos debesu dēļ nav iespējams aizdegt lāpu no saules stariem.
Senajā Olimpijā antīkās olimpiskās spēles savulaik risinājās vairāk nekā tūkstoš gadu. Mūsdienu olimpisko uguni Olimpijā pirmo reizi iededza 1928. gada Amsterdamas olimpiskajām spēlēm, bet uguns stafeti pirmo reizi ieviesa 1936. gadā nacistiskās Vācijas ideologi pirms Berlīnes olimpiskajām spēlēm. Pēc Otrā pasaules kara olimpiskās uguns stafete kļuva par olimpisko spēļu neatņemamu sastāvdaļu.
Parīzes olimpiskās spēles ilgs no 26. jūlija līdz 11. augustam.
Gaidāmo Parīzes spēļu norisi aptumšo plānotā agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalība neitrālu dalībnieku statusā. Lai gan pēc Krievijas veiktā un Baltkrievijas atbalstītā militārā iebrukuma Ukrainā neitrālajiem dalībniekiem būs liegts jebkādi izrādīt saistību ar savu valsti, arī ierobežotā publicitāte kalpos agresorvalstīm propagandas mērķiem.
