Lai gan Mrožeka darbam jau vairāk nekā pusgadsimts, tēma joprojām aktuāla un psiholoģiski smaga, saka izrādes veidotāji. Viņi meklē atbildes uz virkni jautājumu, piemēram, vai materiālā labklājība vienmēr ir emigrācijas pamatā vai tomēr tā ir slēpšanās no citām problēmām? Vai aizbraukšana sniedz dvēseles gandarījumu un, ja tas tā nav, cik daudz cilvēki gatavi paši to apzināties un atzīt? Izrāde likšot izdzīvot īpašu emocionālo pārdzīvojumu, un tās noskatīšanās atstās spēcīgu pēcgaršu. Ne vienmēr emigrācija sniedz gandarījumu, nereti tās ir sāpes un ciešanas.
Ne jau par fizisku izceļošanu, masveida emigrāciju, bet par cilvēkiem, to likteņiem un iemesliem, kāpēc to dara - tas ir galvenais pirmizrādes „Emigranti” mērķis, saka Daugavpils teātra direktors Oļegs Šapošņikovs. Viņš ir arī šīs izrādes režisors.
Tā ir filozofiska un nedaudz ironiska izrāde, kas stāsta ne tikai par cilvēku kā personu, bet par cilvēci kopumā, uzsver arī teātra pārstāve Madara Pavlovska.
Traģikomēdija jeb filozofisks farss divos cēlienos, tā par šo izrādi saka tās veidotāji. Izrādē iesaistīti tikai trīs aktieri, tostarp amerikānis Džordžs Stīls, latvietis Egils Viļumovs un krievs Mihails Samodahovs. Sava veida integrācija gan izrādē, gan pašā aktieru sadarbībā.
Džordžs Stīls pirms desmitiem gadiem jau piedalījās Oļega Šapošņikova izrādē Dailes teātrī ar šādu pašu nosaukumu „Emigranti”. Viņš atzīst, ka izrādes tēma ir aktuāla. Lai arī lugai „Emigranti” ir vairāk par pusgadsimtu, arī Oļegs Šapošņikovs uzsver, ka tā savu aktualitāti tā nezaudē, jo nekas jau būtībā cilvēcē nemainās, arī vērtības un ne vienmēr nauda te galvenais.
