ĪSUMĀ:
- Nenotiek ne tikai izrādes, bet arī mēģinājumu procesi. Iestādēs darbu turpina tikai atsevišķs personāls.
- Iespēju robežās nenotikušos pasākumus cenšas pārcelt, nevis atcelt.
- Teātri izvērtē iespējas pagarināt sezonu, lai repertuārā rastu vietu nenospēlētajām izrādēm.
- Pagaidām nemana augošu interesi par radošo personu atbalsta programmu.
- To skaidro ar faktu, ka pagājusi tikai nedēļa kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas.
- Virtuālajā vidē atrodams arvien plašāks kultūras piedāvājums.
- Par iespējām internetā rīkot maksas kultūras pasākumus pagaidām neizsakās cerīgi – tam traucētu arī lielais bezmaksas piedāvājums.
- Lielās kultūras iestādes savu finansiālo drošību vērtē dažādi.
Ārkārtējā situācija visā valsts teritorijā Covid-19 dēļ izsludināta dienā, kad opernama repertuārā atgriezās balets “Bahčisarajas strūklaka”, Jaunajā Rīgas teātrī ģenerālmēģinājums notika Alvja Hermaņa iestudējumam “Sievietes un vīrieši”, Valmieras teātrī pieņemšanas izrāde bija iestudējumam “Tilti”. Savukārt Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrādi tovakar svinēja “Lepnums un aizspriedumi”.
Nacionālajā teātrī līdz 14. aprīlim atcelta 71 izrāde. Teātra direktors Jānis Vimba arī nedomā, ka ārkārtējā situācija beigsies šobrīd plānotajā datumā. “Sekas ir, protams, graujošas,” Vimba rezumē.
Savukārt Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) līdz 14. aprīlim atcelti 26 pasākumi, stāsta LNOB valdes loceklis Sandis Voldiņš. Starp atceltajiem pasākumiem – arī jauniestudējums “Gulbju ezers”, kura pirmizrāde bija plānota 4. aprīlī.
Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) atceltas gan visas izrādes, gan arī pārtraukts mēģinājumu process. JRT valdes locekle Gundega Palma uzsver, ka teātra darbinieki nekādā gadījumā netiks atlaisti un arī bezalgas atvaļinājumos neatrodas.
To pašu norāda LNOB valdes loceklis Sandis Voldiņš: “Opera nedomā par cilvēku atlaišanām vai kaut ko tādu. Darbinieks mums šobrīd ir pats, pats svarīgākais.”
Divu nedēļu ilgu darbinieku dīkstāvi šonedēļ izziņoja arī Dailes teātris. Teātra direktors Juris Žagars pēc atgriešanās no filmēšanas Madridē šobrīd atrodas pašizolācijā.
Tikmēr Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mūziķiem šajā laikā tieši bijis ieplānots divu nedēļu atvaļinājums, atklāj LNSO direktore Indra Lūkina: “Bet mēs, daži cilvēki, birojā strādājam, jo, protams, mums ir jāveic tas pārplānošanas darbs ar koncertiem, kuri ir jāpārceļ, jāsaskaņo ar māksliniekiem un tā tālāk.”
LNSO direktore arī atzīmē, ka orķestris neesot lielākais cietējs šobrīd:
“Es domāju, ļoti daudziem cilvēkiem ir daudz, daudz grūtāka situācija, jo mēs saņemam publisko finansējumu, un mūziķiem algas ir garantētas.”
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) rēķina, ka vienā mēnesī paši ar biļetēm un atsevišķiem pasākumiem nopelna 60 – 70 tūkstošus eiro, kas veido apmēram 15-20% no muzeja finansējuma. Šie ir pirmie aplēšamie krīzes zaudējumi.
LNMM direktore Māra Lāce skaidro: “Ja mēs runājam par ieņēmumu daļu, tad, protams, ka mēs esam diezgan lieli zaudētāji ar visām mūsu struktūrvienībām. [..] Mēs bijām tiešām ļoti labi apmeklēts muzejs, un man ir patiesi žēl, ka varbūt kaut kādā veidā tiek izjaukta ierastā lietu kārtība vai ieradumu kārtība. Un atjaunot pēc tam tādu skatītāju uzticību un apmeklētāju plūsmu... varbūt, ka tas nebūs nemaz tik vienkārši, bet es ļoti ceru, ka tomēr būs.”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 13. marta līdz 14. aprīlim bija ieplānoti aptuveni 50 pasākumi, no tiem 19 atcelti pavisam. Neskatoties uz bibliotēkas slēgšanu, daļa darbinieku strādā uz vietas, daļa – attālināti.
Bibliotēkai izdevies nodrošināt, ka sabiedrībai joprojām iespējams piekļūt lielai daļai bibliotēkas digitālo resursu. “Tā ir gan digitālā bibliotēka ar 12 kolekcijām, gan tās ir vairāk nekā 20 ārvalstu abonētās datubāzes,” informē Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts. “Šobrīd es zinu, ka kolēģi sākuši sarunas ar Kultūras ministriju un arī ar AKKA/LAA, vai būtu iespējams uz ārkārtas laiku padarīt pieejamas vairāk izdevumus, arī tos, kas ir pēc 1945. gada izdoti – laikraksti, grāmatas. Bet tas ir pagaidām hipotētiski, mēs nevaram garantēt, ka lēmums būs pozitīvs.”
Attiecībā uz pasākumu atcelšanu un pārcelšanu – pieejas ir dažādas
Nacionālajā operā un baletā pasākumus mēģinās pārcelt, nevis atcelt, stāsta LNOB valdes loceklis Sandis Voldiņš.
“Tas nozīmē, ka nu tādas lietas kā “Gulbju ezers” nav noņemts no dienaskārtības, viss turpināsies, un kaut kādā, cerams, pārskatāmā laika periodā arī tiks skatītājiem piedāvāts. Naudas ziņā atcelto pasākumu vērtība ir 320 tūkstoši eiro biļetēs, kas, protams, priekš operas no biļešu ieņēmumu viedokļa ir desmitā daļa aptuveni,” atzīmē Voldiņš.
Lai rastu repertuārā vietu pārceltajiem pasākumiem, operā izvērtē iespējas sezonu pagarināt līdz jūnija beigām vai arī rudenī ātrāk uzsākt jauno sezonu.
Savukārt Nacionālajam simfoniskajam orķestrim vismaz vienu koncertu nācies atcelt pavisam.
“Un diemžēl tas bija koncerts Pēterbaznīcā, kas bija paredzēts kā veltījums Marisam Jansonam, Brāmsa Rekviēms,” saka Indra Lūkina.
Nacionālajā teātri apsver iespējas nākamās sezonas repertuāru nobīdīt par mēnesi, lai paspētu nospēlēt iekavētās izrādes. “Protams, ja tas mainās vēl trakāk, mēs skatīsimies, ko mēs darām ar pirmizrādēm. Jo nav noslēpums - visiem teātriem šīs pirmizrādes jau ir saliktas, nākamā sezona [saplānota],” saka Jānis Vimba un uzsver, ka iespēju robežās teātrī centīsies visas izrādes pārcelt, nevis atcelt.
Gan Latvijas Nacionālais teātris, gan Jaunais Rīgas teātris pieļauj, ka nākamo sezonu varētu sākt ātrāk. “Tās izrādes, ko mēs šobrīd esam apturējuši, mēs, protams, strādājam pie tā, lai pēc iespējas kaut ko varētu pārcelt uz augustu, bet visas izrādes [pārcelt] nebūs iespējams, tad par tām atgriezīsim skatītājiem naudu,” norāda Jaunā Rīgas teātra valdes locekle Gundega Palma.
Tikmēr muzeji sastopas ar citādām problēmām. Māra Lāce skaidro: “Ļoti nopietna problēma muzejiem ir tā sauktā izstāžu apmaiņa un tieši starptautiskie deponējumi. Mums bija plānots, ka šī gada 10. jūlijā mēs atveram Viļņā Baltijas simbolisma izstādi – to, kas bija savā laikā Orsē muzejā.
Šobrīd jau mums sākusies sarakste, ka var veidoties situācija, ka šīs izstādes laiki tiks pagarināti vai pārlikti uz vēl nenoteiktu laika periodu.”
Pagaidām nemana augošu interesi par radošo personu atbalsta programmu
Dīkstāvēs esošajiem viens no risinājumiem ir radošo personu atbalsta programma. Pagaidām spējš intereses kāpums par to neesot novērots.
Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Inga Brūvere skaidro: “Es domāju, ka tas ir saistīts arī ar to, ka cilvēki vienkārši vēl drusku apjukuši, tas laiks nav tik ilgs.
Tomēr cilvēkiem tomēr vajag arī kādu laiku, lai vispār saprastu situāciju. Programma pagaidām darbojas, interese ir tāda, kāda tā bija līdz šim, un man jāsaka, interese arī līdz šim bija ļoti liela.
Mēs pērn pārtraucām programmas pieteikumu pieņemšanu augustā, jo vienkārši finansējums bija izbeidzies.”
Arī Teātra darbinieku savienības telefons vēl nav karsts.
Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja, aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa stāsta: “Pagaidām tāds nogaidošs miers un klusums, bet mēs jau arī neviens nezinām, kā viss attīstīsies. [..] Un katrā teātrī situācija ir savādāka, bet, protams, ka tie štata darbinieki, valsts iestāžu darbinieki kaut kādā ziņā šobrīd daudz pasargātāki.
Kā visās krīzes situācijās, protams, grūtāk būs ar tiem, kas ir neatkarīgi.
Tad nu viņu izdoma un viņu iespējamās aktivitātes šajā laikā rezultēsies ar kaut kādu finansējumu, kāds būs iespējams, bet, jā, noteikti viņu situācija šobrīd būs grūtāka.”
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) atzīst: “Mēs nevaram īpaši daudz soļus uz priekšu paredzēt, mēs varam vadīties tikai pēc šīs situācijas, kāda ir šodien, rīt, varbūt parīt, bet diez vai tālāk mēs varam šobrīd prognozēt.
Es ļoti ceru, ka mums izdosies atrast optimālo veidu, lai neciestu finansiāli neviens par to. Es esmu pilnīgi drošs, ka finansiāli tas neietekmēs, jo mums kopā visiem būtu jāizdomā labs veids, jārada labs mehānisms, kā nezaudēt savas profesionālās iemaņas galu galā.”
Vai kultūra virtuālajā vidē var pelnīt?
Savukārt jaunus radošā darba horizontus ārkārtējās situācijas laikā saskata aktieris, režisors, viens no trupas “Kvadrifrons” dibinātājiem Klāvs Mellis.
“Nu mēs redzam, ka tiešām gandrīz ļoti, ļoti liela daļa kultūras organizāciju ir sākušas, un man liekas, ka
tas ir tāds apsveicams solis, - cik ļoti aši un kaut kā tā spontāni ir sākušas visus tiešsaistes dažādos pasākumus, kas ir pieejami internetā.
Tos pašus lasījumus, izrādes par brīvu, filmas, visas mūziķu iniciatīvas. Liekas, ka viss notiek, tikai jāsaprot, cik ilgi tā var notikt un kā varbūt var kaut kā tomēr nopirkt sev kaut ko ēst šī rezultātā,” spriež Mellis.
Turpmākās četras nedēļas arī opera piedāvās iespēju tiešsaistē noskatīties spožākos iestudējumus. Taču neplāno to pārvērst par veidu, kā piepildīt kasi.
“Ņemot vērā, ka šobrīd internetā jau ir pieejams tikai ārkārtēji liels bezmaksas, ārkārtīgi kvalitatīvus kultūras saturs, man šķiet, ka šādā stratēģijā orientēties uz to, ka mēs varam iekasēt kaut ko, principā nu nebūtu īsti reāli,” atzīst Sandis Voldiņš.
Arī Nacionālais mākslas muzejs un tā struktūrvienības piedāvā dažādus pasākumus virtuāli. LNMM direktore Māra Lāce gan piebilst: “Mans redzējums ir tāds, ka īstu mākslas darbu, protams, var uztvert tikai tiešā kontaktā ar šo mākslas darbu.
Bet ir jāņem vērā, ka šīs virtuālās lietas, virtuālās tūres, virtuālās pastaigas arvien arī pasaulē paplašinās, un vispār tā ir joma, kurā muzejiem pavisam noteikti būs nākotnē arī jāstrādā tālāk.
Un mūsu komunikācijas nodaļa šobrīd, arī strādājot attālināti, arī strādā pie vairākiem variantiem.”
Tikmēr, piemēram, Nacionālais teātris ārkārtējās situācijas laikā nemaz nevarētu nolemt tiešraidē rādīt vai ierakstīt izrādi no Lielās zāles, jo izrādes norisei nepieciešami 60-70 cilvēki, kas pārsniedz atļauto pulcēšanās apjomu, norāda Jānis Vimba. Jāizvērtē arī jautājums, vai pēc ārkārtējās situācijas beigām cilvēki vēlētos pirkt biļetes uz teātra izrādēm, kas jau rādītas tiešraidē vai bijušas pieejamas ierakstā.
13. martā atceltu koncertu tiešraidē spēlēja Nacionālais simfoniskais orķestris. LNSO direktore atklāj, orķestrī izvērtē iespējas šādus koncertus rīkot atkal: “Jo, protams, ka visus koncertus ir ļoti problemātiski pārcelt, it īpaši tie ir mūsu abonementu koncerti, ja tas saistās ar bērniem, ar ģimenēm, līdz ar to ar skolas grafiku un tā tālāk, mēs domājam dažādus variantus un būsim ļoti elastīgi, kā mēs jutīsim, kā arī sabiedrībai, mūsu klausītājiem ir labāk.”
Kāda ir lielo kultūras iestāžu finansiālā drošība?
LNSO direktore Indra Lūkina norāda – orķestrī pagaidām problēmu neesot. “Tā kā man tiešām jāsaka – mūsu šī gada koncertu apmeklējums bija ļoti veiksmīgs, respektīvi, biļešu pārdošanas situācija bija ļoti veiksmīga, un, protams, par to koncertu, kurš šeit, zālē, nenotika, visiem, kas bija nopirkuši biļetes, nauda tiek atgriezta. Tas ir tāds mūsu zaudējums, jau var teikt.”
Arī operā pagaidām problēmu neesot. “Mūsu finanšu situācija ir laba. Es neteiktu, ka mēs izjūtam kaut kādas jau šobrīd jūtamas naudas plūsmas problēmas vai kādas tādas lietas. Nē, nu mēs arī momentā iedarbinājām visu, ko vien var ietaupīt, sākot ar elektrību, ūdeņiem, siltumu un tādām lietām, bet kopumā, ja tas ievilksies stipri, stipri ilgāk, tad tas var radīt kaut kādas naudas plūsmas problēmas, bet šobrīd vismaz tas tā neizskatās,” uzsver Sandis Voldiņš.
Tikmēr Nacionālajā mākslas muzejā vadība nav tik optimistiska.
“Mēs esam valsts budžeta iestāde, un valsts budžeta iestādēm šādu uzkrājumu vienkārši nav. Es paredzu diezgan lielas problēmas.
Es tiešām paredzu diezgan lielas problēmas finanšu jomā,” norāda Māra Lāce.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis uzsver – valstij ir drošības spilvens. “Mēs strādājam pie tā, lai neviena no profesijām, kas ir iesaistītas kultūras procesos, nepaliktu ārpus šī izskatāmo loka, kuriem pienākas šāda vai tāda kompensācija,” atzīmē Puntulis. “Jebkurā gadījumā tā nav nauda, kas mums no kaut kurienes tiks uzdāvināta, nauda ir nauda, un šinī pasaulē nekas nav par velti, par to naudu būs atbildīgi droši vien mūsu bērni vai mazbērni. Jā, bet nu nekas jau nav par velti.”
